Tiek veidotais saturs ir kvalificētu, izglītotu speciālistu un pieredzējušas komandas plānots, veidots, pārskatīts. Tiek ir droša vieta, kur saņemt psiholoģisko atbalstu un pierādījumos balstītu informāciju kritiski domājošiem cilvēkiem
Kur ir robeža starp alkoholu kā pieņemamu, šķietami nekaitīgu dzīves un svētku sastāvdaļu un alkoholu kā veselību apdraudošu problēmu? Vai šī robeža ir skaidri saredzama? Padomi, kā speciālistam atpazīt, ka klienta alkohola lietošana varētu būt problemātiska. Lasi psiholoģes Martas Mihelsones rakstā.
Uzzināsi, kas ir narcisisms, kā tas atšķiras no pašvērtējuma un, ko darīt, ja esi uzaudzis ģimenē ar narcistiskiem vecākiem. Kā tas tevi ietekmējis? Kā veidot attiecības pieaugušā vecumā?
Ēšanas traucējumi var būt visiem cilvēkiem, neatkarīgi no dzimuma, vecuma, seksualitātes. Taču, ja esam pieraduši saredzēt ēšanas traucējumus tikai sievietēm, tad var būt noderīgi palūkoties uz to, kā ēšanas traucējumi izpaužas vīriešiem. Lasi psiholoģes Zanes Gulbes rakstā.
Praktisks rīks un apraksts par to, kā strādāt ar savu iekšējo kritiķi.
Latvijā veikts pētījums par to, ka iztēlojamies vardarbību kā notiekošu tumsā, “nolaistās vietās“ un alkohola reibumā, kas ietekmē to, kā uzvedamies un, kā vērtējam vardarbības epizodes. Taču vardarbība notiek arī gaismā un labiekārtotā vidē. Un, vai alkohols tiešām attaisno vardarbību? Lasi antropologa Kristiana Zalāna rakstā.
Patiess pieredzes stāsts par dzīvi ar brāli ar garīgo atpalicību, kā arī vēstule sev bērnībā vai tagad, sakot vārdus, kurus vajag un, iespējams, neviens cits nepateiks. Autore izvēlējās palikt anonīma.
Jauna meta analīze izaicina pieņēmumu, ka ekrānos pavadītais laiks pats par sevi ir rādītājs vai ietekmē mentālo veselību.
Izplatītākie aizspriedumi par psihoterapiju un kā tos atspēkot. Vai psihoterapija ir tikai trakajiem? Kas vispār ir trakie? Un, ja nav trakajiem, tad kam? Raksta ārste rezidente-psihoterapeite Madara Pumpure.
Daudz dzirdēts teiciens: “Vīrieši domā tikai par seksu! Viņiem neko citu nevajag.” Virspusēji skatoties, šis apgalvojums ir daļēji patiess, taču, iedziļinoties un aplūkojot šo tematu tuvāk, mums paveras daudzšķautnaina vīrieša emocionālā pasaule, kurā ir vieta dažādām tuvības apmierināšanas vajadzībām. Raksta Gatis Smidrovskis.
Ēšanas traucējumu vai traucētas ēšanas uzvedības simptomi var atrasties tādā kā pelēkajā zonā. Kā pamanīt, ka klientam iespējams ir sarežģītas attiecības ar ēdienu un, kas to varētu izraisīt, lasi klīniskās psiholoģes un KBT psihoterapeites Zanes Gulbes rakstā.
Ko jaunākie pētījumi atklājuši par depresijas diagnostiku un ārstēšanu? Ko ar šo informāciju darīt speciālistiem, kas sastopas ar īstu cilvēku īstām ciešanām? Atbildes lasi klīniskās psiholoģes Kristas Lembergas rakstā.
Patiess pieredzes stāsts par dzīvi ar mammu ar bipolārajiem traucējumiem, kā arī vēstule sev bērnībā vai tagad, sakot vārdus, kurus vajag un, iespējams, neviens cits nepateiks. Autore izvēlējās palikt anonīma.
UDHS simptomi var būtiski ietekmēt ikdienu darbā un mājās. Lai justos labāk, neaizraujies ar domām ‘‘kā būtu jābūt’’, bet pielāgo dzīvi savām vajadzībām - lasi rekomendācijas, kā sadzīvot ar UDHS mierīgāk.
Dzīvesstāsta veidošana var būt noderīgs rīks, lai justos jēgpilnāk un pašapzinīgāk. Piedāvāts konkrētas intervences apraksts.
Kā šobrīd zinātnē domā par dzimti un dzimumu? Kā speciālistiem konsultācijās strādāt ar cilvēkiem, kuriem šie jautājumi aktuāli? Ko teikt, ko neteikt?
Kā atšķiras pieredze no profesionalitātes? Kāpēc harizmātisks cilvēks bez attiecīgās izglītības var nodarīt pāri pat tad, ja ir pats it kā to pašu pieredzējis? Kāpēc svarīgi zināt savas kompetences robežas?
