Uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms . Praktiski ieteikumi pieaugušajiem
Šis ir ieskats žurnāla “TIEK“ rakstā.
UDHS simptomi var būtiski ietekmēt ikdienu darbā un mājās. Lai justos labāk, neaizraujies ar domām ‘‘kā būtu jābūt’’, bet pielāgo dzīvi savām vajadzībām - lasi rekomendācijas, kā sadzīvot ar UDHS mierīgāk.
Uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms (UDHS) ir neiroattīstības traucējums un tā izcelsme lielā mērā ir iedzimta, ģenētiska. Tātad mēs ar to piedzimstam, nevis iegūstam slinkuma dēļ.
Lai ar to labi sadzīvotu, jāapgūst dažādas prasmes un jāsaprot, kā tās ieviest savā ikdienā uz palikšanu. Jo UDHS arī ir uz palikšanu. Jomas pētnieks Russell Barkley reiz teicis: “UDHS ir jāuztver kā cukura diabēts, neviens par diabētu vairs nejautā - cik ilgi man vēl jālieto insulīns?” Mēs esam pieņēmuši, ka tas ir vajadzīgs kvalitatīvai dzīvei. Tas izgaismo, cik būtiski ir saprast sava organisma, sava UDHS, specifiku un atrast ērtu atbalsta pasākumu kopumu, kas ļautu dzīvot patiesi pilnvērtīgi.
Par UDHS pazīmēm vairāk lasi mūsu iepriekšējā brīvi pieejamā rakstā šeit, bet īsumā - UDHS ietekmē vadības funkcijas. Tās mums ikdienā ļauj plānot, prioritizēt un veiksmīgi izpildīt savus mērķus.UDHS var izpausties kā neuzmanība, impulsivitāte un nemiers (APA, 2013).
Izprotot konkrētā gadījuma specifiku, zināmā mērā var UDHS radītās grūtības mazināt - ar dzīvesveida izmaiņām, jauniem ieradumiem, arī medikamentiem. Par medikamentiem jāvēršas pie ārsta, bet būtiski piebilst, pētījumi rāda, ka atbilstoši medikamenti var mazināt simptomu izpausmes ilgtermiņā (Spencer et al., 2013; Pretus et al., 2017).
Tālāk īsi raksturots, kā kāds konkrēts UDHS raksturojošs aspekts var izpausties un sniegtas konkrētas rekomendācijas. Ieteikumi vai to daļas var būt noderīgi arī cilvēkiem, kuriem nav UDHS vai tas nav oficiāli diagnosticēts, bet kuri saskaras ar līdzīgām raizēm.
