Kā slēpjas ēšanas traucējumi
Šis ir ieskats žurnāla “TIEK“ rakstā.
Ēšanas traucējumu vai traucētas ēšanas uzvedības simptomi var atrasties tādā kā pelēkajā zonā. Kā pamanīt, ka klientam iespējams ir sarežģītas attiecības ar ēdienu un, kas to varētu izraisīt?
Ēšanas traucējumu skaits arvien pieaug. Veicinot izpratni par ēšanas traucējumiem, mēs varam ne tikai palīdzēt mazināt aizspriedumus un mudināt cilvēkus meklēt palīdzību, bet arī uzlabot speciālistu izpratni par šo stāvokļu pamatcēloņiem un mehānismiem, kas var būt par pamatu efektīvākai ārstēšanai. Agrīni atklāti un ārstēti ēšanas traucējumi ir vieglāk ārstējami, pasargā no ilgtermiņa sekām un kopumā uzlabo dzīves kvalitāti.
Domājot par ēšanas traucējumiem, parasti pirmie, kas nāk prātā ir - anoreksija un bulīmija. Tomēr saskaņā ar DSM-5, kompulsīvās ēšanas (pārēšanās) traucējumi un citi nekvalificēti ēšanas traucējumi (OSFED) ir visbiežāk sastopamās ēšanas traucējumu diagnozes. Ir svarīgi atzīmēt, ka OSFED izplatība var nebūt pietiekami apzināta, jo cilvēki ar netipiskiem simptomiem, kas neatbilst ēšanas traucējumu diagnostikas kritērijiem, var palikt nediagnosticēti vai tikt diagnosticēti kļūdaini. (Thomas & Becker, 2021) Tāpēc jāpievērš uzmanība arī ēšanas traucējumu pelēkajai zonai, kas attiecas uz traucētu (disordered) ēšanas uzvedību. Lai gan uzvedība var neatbilst noteiktu ēšanas traucējumu diagnostikas kritērijiem, tai joprojām var būt nozīmīgas fiziskas un psiholoģiskas sekas.
