Vai psihoterapija ir tikai trakajiem?
Šis ir ieskats žurnāla “TIEK“ rakstā.
Izplatītākie aizspriedumi par psihoterapiju un kā tos atspēkot. Vai psihoterapija ir tikai trakajiem? Kas vispār ir trakie? Un, ja nav trakajiem, tad kam?
Kas ir traks? Vārdam “traks” ir vairākas definīcijas un ne visi cilvēki saprot ar to vienu un to pašu, bet pēc būtības šis vārds raksturo cilvēku, kurš runā, uzvedas skaļi, strauji; kurš ir pārgalvīgs, vieglprātīgs, nepakļāvīgs vai agresīvs.
Lai gan psihoterapijas vārda sakne “psiho” norāda uz psihi, prātu un apziņu, sabiedrībā to mēdz saistīt ar terminu “psihs”, ar ko bieži vien saprot psihisku nelīdzsvarotību jeb trakumu, kas var ietvert dažādas termina interpretācijas:
asociācija ar psiho māju lai gan patiesībā cilvēkam, kurš atrodas akūtā psihozē terapija nav nemaz rekomendējama;
emocionāli nestabila personība, kuras pēc starptautiskās slimības klasifikācijas kodē zem F 60.3 šifra;
hipomānijas vai mānijas stāvoklī esošie cilvēki, bet arī šajā stāvoklī parasti terapija cilvēkiem nešķiet aktuāla.
Nereti psihoterapijas praksē ir novērojams, ka pacientiem ir izteiktas bailes, ka viņi varētu būt traki, kas patiesībā liecina par dziļu kauna un savas personības defekta izjūtu, jo ir radies maldīgs iespaids, ka psihoterapija ir domāta tikai trakajiem.
Tomēr bieži vien nākas secināt, ka tie, kas vēršas pēc palīdzības psihoterapijā, ir nolēmuši savas problēmas risināt — tas drīzāk liecina par psihisku veselību, nevis to, ka cilvēks ir traks.
