Tiek veidotais saturs ir kvalificētu, izglītotu speciālistu un pieredzējušas komandas plānots, veidots, pārskatīts. Tiek ir droša vieta, kur saņemt psiholoģisko atbalstu un pierādījumos balstītu informāciju kritiski domājošiem cilvēkiem
Starpdisciplinārs digitāls mentālās veselības žurnāls profesionāļiem un interesentiem. Abonē uz 12 mēnešiem un piekļūsti visiem rakstiem.
Bija posms, kurā es telefonā vai diktofonā ierakstīju visas sarunas, kurās runāju ko sev nozīmīgu, jo man šķita, kā es varu būt droša, ka es to tiešām teicu, kā es varu būt droša par to, ko man atbildēja? Kā es varu uzticēties savai atmiņai? Man vajadzēja pierādījumus. Nevainīgas domas auga aizvien lielākās… Pieredzes stāsts par dzīvi ar obsesīvi kompulsīviem traucējumiem.
Vai jums ir ap vai nedaudz pēc 40 un esat sākušas pamanīt dažādas pārmaiņas - gan ķermeniskas, gan psihoemocionālas? Varbūt jums kādu laiku jau ir nenodefinēta izjūta, it kā kaut kas nav tā, kā bijis iepriekš. Galvā pazib tādas domas, kā “es nejūtos kā es” vai “es vairs nesaprotu, kas es esmu”, “es vairs sevi nepazīstu, kas te notiek”? Iespējams, ir vērts apsvērt iespēju iepazīstināt sevi ar menopauzes tēmu. Raksta Laura Regzdiņa-Pelēķe un Evita Štāla.
Arvien vairāk cilvēku interesējas par uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu (UDHS), īpaši pieaugušo vidū. Sociālie mediji un pieejamā informācija ir palīdzējuši daudziem atpazīt simptomus, kas ietekmē viņu ikdienas dzīvi. Tomēr ne visi, kas izjūt grūtības ar koncentrēšanos, impulsivitāti vai motivācijas trūkumu, atbilst UDHS diagnostikas kritērijiem. Psihiatres Lindas Rubenes rakstā lasi: kā lai atšķir normu, UDHS vai varbūt pavisam citu traucējumu? Un kas tad īsti ir šīs citas saslimšanas vai stāvokļi?
Šķiršanos cilvēki bieži piedzīvo kā nozīmīgu zaudējumu. Turklāt ne tikai sociālo saišu ziņā, bet arī individuāli, ja, piemēram, ģimenes veidošana vai laulība bijusi pamatvērtība vai pat galvenā dzīves jēga. Tad sevis izjūta ir saplūdusi ar attiecībām un tām beidzoties sanāk, ka tiek zaudētas veselas daļas no tā, kā sevi jūtam un redzam. Tas padara sērošanu pēc šķiršanās sarežģītu, jo ne tikai jāizsēro attiecību, otra cilvēka zaudējums, bet jāizsāp un no jauna jārada pašam sevi. Tajā pašā laikā, kā daudzas krīzes, kur zaudējumi nāk roku rokā ar ieguvumiem, šķiršanās daļai cilvēku mēdz būt arī iespēja veidot autentiskāku “es”.
Kāpēc katram vajag draugus/savu kopienu un ko tas vispār nozīmē, kas ir savstarpējīguma jēdziens un kāpēc tas svarīgs, kas ir kopiena, kā varu tādā būt, vai tādu veidot, kāds tai sakars ar manu labsajūtu, kā ar to visu palīdzoši ir rituāli, kā arī lasi praktiskus ieteikumus, lai sev atgādinātu, kā būt kopienas daļai.
Tā saistīta ar depresiju, izjūtu neesmu svarīgs, esmu neredzams, ruminēšanu (overthinking), paškritiku, naidīgu attieksmi pret sevi. Lasi par nedrošu piesaistes izcelsmi un ietekmi. Klāt rakstam pievienots uzdevums pašizziņai!
Psiholoģijas zinātne apņēmīgi cenšas konceptualizēt dažādus filozofiskus cilvēka dabas jautājumus, arī šos. Sadalot jautājumu reizinātājos, varam tuvoties atbildēm (un tad atkal tās pazaudēt, atkal tuvoties un tā nebeidzami). Bet ok, tātad viens veids, kā varam par dzīves baudīšanu domāt, ir caur to, kā mēs vispār jūtamies, kad notiek kaut kas labs.
Alkohola slēpšana, roku trīcēšana, savainošanās reibumā, melošana par apjomu un citas pazīmes.
“TIEK” veidotais saturs ir kvalificētu, izglītotu speciālistu un pieredzējušas komandas plānots, veidots, pārskatīts. “TIEK” ir droša vieta, kur saņemt psiholoģisko atbalstu un pierādījumos balstītu informāciju kritiski domājošiem cilvēkiem.