Šajā rakstā apskatīti pieci intimitātes aspekti, kurus vērts ņemt vērā, lai attiecības būtu labas.
Meta analīze par šizofrēnijas intervencēm
Apraksts par meta analīzi, kurā izvērtēta dažādu psihosociālo un psiholoģijas intervenču efektivitāte šizofrēnijas recidīvu mazināšanai.
Es domāju par pašnāvību
Pieredzes stāsts par to, kā tas ir - domāt par pašnāvību.
Bipolāri afektīvi traucējumi (BAT)
Apraksts par BAT simptomiem, diagnostiku, ārstēšanu, klientu pieredzes stāsti un ieteikumi tuviniekiem. Visu to lasi sertificētas klīniskās psiholoģes Elīnas Kalugas rakstā.
Robežas – sēta manā pagalmā
Kas ir veselīgas robežas un kā tās atsķiras no kontrolējošas uzvedības. Praktiski ieteikumi, kā ievērot savas un citu robežas.
Sievietes orgasma stikla griesti: vai problēma sasniegt orgasmu ir tikai fizioloģiska?
Vai sievietēm tiešām vienkārši nav lemts sasniegt vairāk orgasmu? Varbūt pie vainas neprecīza informācija, bailes runāt par seksu ģimenē un pēc tam partnerattiecībāš un citi sociokulturāli aspekti. Lasi sociālantropoloģes, seksa izglītības eskpertes Alises Skrastiņas rakstā.
Emocijas un reakcijas konflikta laikā
No domstarpībām attiecības pilnībā nevar un nemaz nevajag izvairīties - izvairīšanās no konfliktiem nav ilgtermiņa attiecībās derīga stratēģija. Bet šobrīd, mums svarīgi saprast, ka no daļas konfliktu varētu izvairīties, ja mēs prastu…
Konflikta de-eskalācijas paņēmieni
Ko tieši darīt konflikta laikā, lai tas būtu pēc iespējas produktīvāks un ar mazāk kritušajiem? To, kas tālāk rakstīts, vari pārdomāt savu attiecību kontekstā un…
Kas ir konflikti?
Noderīgi nošķirt konfliktu un problēmas kā dažādus jēdzienus. Problēma ir nepatīkama, nevēlama situācija vai notikums, kura kaut kā jārisina, bet…
Konflikti un attiecību vajadzības
Konflikti nevienam nepatīk. Tas ir normāli. Tie apdraud mūsu pašsajūtu, mūsu ikdienu, mūsu attiecības. Attiecības, kurās ir daudz konfliktu, ir haotiskas, neprognozējamas, nepatīkamas. Ja vien varētu nestrīdēties nemaz… Bet attiecības, kurās konfliktu nav…
Smadzenes konflikta laikā
Vai tu zini, kas notiek ar tavām smadzenēm, tavu ķermeni konflikta laikā? Pat, ja tu esi ārēji vissavāktākais cilvēks, tavs ķermenis konfliktu atpazīst kā apdraudējumu…
Rīki retākiem konfliktiem
Tātad, ko darīt, lai konflikti būtu retāki un kopumā mierīgāki, mazāki. Sākumā jāsaprot, kāds ir konflikta mērķis. Mūsu mērķis konflikta risināšanā ir mazināt barjeras un nonākt līdz kopīgai izpratnei. Mērķis ir konkrētās attiecības turpināt, ja iespējams, bez…
Trauksmaina piesaiste
Par trauksmainas piesaistes izcelsmi. Šie ir vecāki, kas spēj būt emocionāli silti un tuvi, bet nespēj turēt robežas savās attiecībās ar bērnu. Dalās ar bērniem par grūtībām…
Kas ir droša piesaiste?
Kā viens kritisks domātājs, runājot ar citiem tādiem pašiem, es sākšu ar atrunu: piesaiste ir labs veids, kā paskatīties uz agrīnajām un noturīgajām pieredzēm. Vai tā var prognozēt un noteikt itin visu? Noteikti ne. Piesaistes teorijai tās…
Izvairīga piesaiste
Šo piesaistes stilu raksturo tas, ka atklātām un spontānām emocijām īsti nekur nav vietas. Ne vecāku emocijām, ne bērna. Tie ir vecāki, kas nespēj tolerēt bērna emocijas…
Ko darīt, lai attiecības veidotu drošākas?
Tāpat jāsamierinās, ka drošas attiecības būs garlaicīgākas, bez romantizētām sirdssāpēm. Drošība nozīmē, ka man nav bažu par to, vai otrs mani mīl. Drošās attiecībās partneri prot komunicēt savas vajadzības - gan par laiku,kas vajadzīgs sev, gan par laiku, ko gribam pavadīt kopā - tādā veidā, kas ir…
Dezorganizēta piesaiste
Trešais nedrošas piesaistes uzvedības modelis ir dezorganizēta piesaiste. Šo parasti redzam, ja vecāks ir baiļu avots. Tie ir vecāki, kuri bērnus rupji apsaukā, terorizē, neadekvāti soda…
Piesaiste un smadzenes
Lai mēs runātu par piesaisti, par attiecībām mums jāsaprot, kā strādā mūsu smadzenes. Pirmais, padomāsim, kādi mēs piedzimstam. Cilvēks piedzimst bezpalīdzīgs. Mēs neesam kā rāpuļi…
Antidepresanti un svara pieaugums
Klienta perspektīva, antropoloģijas griezumā, kad antidepresantu kombinācija, kas beidzot liek justies labāk, izrādās arī tā, kas noved pie strauja svara pieauguma. Kā savienot dažādās perspektīvas, kur no vienas puses esi kļuvis no slima par veselāku un spējis beidzot kontrolēt savu mentālo veselību, tajā pašā laikā zaudējot kontroli pār savu ķermeni, tā izskatu.
LGBT+ sēras: kas tur grūts, iznākt no skapja?
Sēras piedzīvojam arī tad, kad zaudēts tiek sapnis par nākotni, svarīgas attiecības, esošie dzīves apstākļi, kāds personīgās identitātes aspekts vai statuss sabiedrībā. Un viss iepriekš minētais tiek likts uz spēles brīdī, kad kās izlemj būt atklāts par savu seksuālo orientāciju vai dzimumidentitāti. Par to lasi psiholoģes Kristas Lembergas rakstā.