Kā Tinder kļūst par vilšanās vietu?
Daudziem iepazīšanās platformas kļūst par vilšanās un distancēšanās vietu – ar atkārtotu ‘ghostingu’ kā sāpīgu pieredzi. Taču neveiksmes iepazīšanās platformās […]
Daudziem iepazīšanās platformas kļūst par vilšanās un distancēšanās vietu – ar atkārtotu ‘ghostingu’ kā sāpīgu pieredzi. Taču neveiksmes iepazīšanās platformās […]
Mums ir jātic tam, ko saka citi pieaugušie. Arī tad, ja mums nepatīk, nepiekrītam vai gribam, lai tā nebūtu. Citādi
Katru dienu nedaudz mīlestības – tas ir pavisam iespējami. Jums tik ļoti patika pirmais raksts 5 veidi, kā ikdienā vienkārši
Tu ļoti mīli savu partneri, bet, vai viņi to zina un jūt? Dažkārt mēs kaut ko droši jūtam, bet aizmirstam vai neprotam citiem parādīt. Tad rodas situācijas, kur pēkšņi uzzini, ka otrs nejūtas mīlēts, kamēr tu taču mīli! Šajā rakstā lasi 10 ieteikumus, kā pavisam vienkārši, ikdienišķi otram atgādināt par to, ka mīli. Tā, lai vakarā pārdomājot: “Vai es šodien izdarīju vienu lietu, kas tieši parāda to, ka mīlu savu partneri?” atbilde būtu drošs jā…
Kā sadzīvot ar šķiršanos? Šķiršanos cilvēki bieži piedzīvo kā nozīmīgu zaudējumu. Turklāt ne tikai sociālo saišu ziņā, bet arī individuāli, ja, piemēram, ģimenes veidošana vai laulība bijusi pamatvērtība vai pat galvenā dzīves jēga. Tad sevis izjūta ir saplūdusi ar attiecībām un tām beidzoties sanāk, ka tiek zaudētas veselas daļas no tā, kā sevi jūtam un redzam. Tas padara sērošanu pēc šķiršanās sarežģītu, jo ne tikai jāizsēro attiecību, otra cilvēka zaudējums, bet jāizsāp un no jauna jārada pašam sevi. Tajā pašā laikā, kā daudzas krīzes, kur zaudējumi nāk roku rokā ar ieguvumiem, šķiršanās daļai cilvēku mēdz būt arī iespēja veidot autentiskāku “es”….
…tu, iespējams, redzi viņu nepieejamību kā izaicinājumu – ja man izdosies panākt, lai šis nepieejamais cilvēks mani izvēlas, tas nozīmēs,
Varētu domāt, ka krāpšana saistīta tikai ar fiziskajām vajadzībām, taču tā patiesībā ir dziļa emocionāla nodevība, kas var radīt smagas sekas attiecību nākotnei un pieviltajam partnerim individuāli. Kāpēc cilvēki krāpj? Kas tur tik slikts? Vai attiecības saglabāt, vai izbeigt?
Ko tu gribētu, lai tev kāds pasaka?
Vēlme saņemt un sniegt uzmanību ir normāla un veselīga. Taču, kad jāuzmanās?
Vai pamani, ka lasot attiecību padomus viss liekas pašsaprotami, bet konfliktu karstumā atkal un atkal noreaģē kā parasti? Vai varbūt esi attapies, ka strīdos saki tos pašus teikumos, ko tavi vecāki? Ko galu galā darīt, kad ar partneri novēroju uzvedību, kas nāk no vecākiem? 3 konkrēti, īsi padomi kā mainīt savas automātiskās reakcijas un tā uzlabot savas attiecības.
Vai vajag daudz runāt par labo? Cik ilgi ir normāli sērot? Ko tieši teikt, lai kādu atbalstītu?
Kad meklēt pāru terapeitu? Kāpēc to labāk darīt laicīgi, nevis sagaidot, kad problēmas ir samilzušas? Kas notiek pāru terapijā, ko iegūsiet no šī procesa? Kāds bērnības pieredzei sakars ar pāra attiecībām?