Bet tu arī tā dari!!
Tu sāc par kaut ko runāt, bet otrs saka, tu arī tā dari. Tava reakcija, iespējams, ir uzreiz aizstāvēties, salīdzināt, […]
Konflikti
Vēlos mainīt to, kā reaģēju attiecībās
Vai pamani, ka lasot attiecību padomus viss liekas pašsaprotami, bet konfliktu karstumā atkal un atkal noreaģē kā parasti? Vai varbūt esi attapies, ka strīdos saki tos pašus teikumos, ko tavi vecāki? Ko galu galā darīt, kad ar partneri novēroju uzvedību, kas nāk no vecākiem? 3 konkrēti, īsi padomi kā mainīt savas automātiskās reakcijas un tā uzlabot savas attiecības.
Ko darīt konflikta laikā, lai to mazinātu – praktiski rīki
Ko tieši darīt konflikta laikā, lai tas būtu pēc iespējas produktīvāks un ar mazāk kritušajiem?
Pirmkārt, drīkst ņemt pauzes un tad atgriezties. Mums mēdz būt tāda iekšēja pārliecība, ka strīdu nedrīkst pārtraukt, tas jāizrunā uzreiz, lai pēc iespējas ātrāk tiktu grūtībām cauri. Bet dažkārt šī taktika nestrādā un tas ir pilnīgi ok. Kādam no mums domstarpības liek justies paralizētam un mēs nemaz nevaram labi, veikli apdomāt savu nostāju. Kādam citam rodas dusmas, kuru menedžēšanai vajadzīgs mirklis atpūtas, svaiga gaisa. Lai mēs pēc iespējas veiksmīgāk varētu sarunāties, noder pauzes procesā. Ja jūtam, ka kļūst grūti sakopot domas, nevaram regulēt savas emocijas, tad varam teikt: paņemam, lūdzu 10minūšu pauzi un tad atgriežamies. Otrs nedrīkst iebilst, turpināt runāt, vai iet otram pakaļ, lai turpinātu sarunu. Šī nav izvairīšanās no konflikta. Šī ir izvairīšanās no atomsprādziena. Pauzes mērķis arī nav izdomāt desmit jaunus argumentus, kāpēc otrs ir idiots, bet gan dziļi elpot, nomazgāt seju, kopumā attapties, spēt vadīt savas emocijas. Ir svarīgi pēc pauzes patiešām pie sarunas atgriezties…
Kā mazāk strīdēties
Tātad, ko darīt, lai konflikti būtu retāki un kopumā mierīgāki, mazāki.
Sākumā jāsaprot, kāds ir konflikta mērķis. Mūsu mērķis konflikta risināšanā ir mazināt barjeras un nonākt līdz kopīgai izpratnei. Mērķis ir konkrētās attiecības turpināt, ja iespējams, bez tās problēmas, kas radījusi konfliktu, vai arī vismaz būtiski mazinot šīs problēmas ietekmi. Mērķis nav panākt, lai otrs mums piekrīt.
Tomēr dažkārt šķiet, ka mēs vienkārši esam tik dažādi, nesaderam kopā. Tāda sajūta var rasties, ja mēs konflikta situācijā koncentrējamies uz sevis un savas kompetences aizstāvēšanu un meklējam pierādījumus, kāpēc otra cilvēka perspektīva ir muļķīga, mūsu konflikti vienmēr būs nepatīkami, sāpīgi, aizvainojoši un nereti beigsies bez problēmas atrisināšanas.
4 iemesli emocionāliem konfliktiem
No domstarpībām attiecības pilnībā nevar un nemaz nevajag izvairīties – tā nav ilgtermiņa attiecībās derīga stratēģija. Bet svarīgi saprast, ka no daļas konfliktu tomēr varētu izvairīties, vai tie varētu būt nesalīdzināmie mazāki un mierīgāki, ja mēs prastu izrādīt savas emocijas nekaitīgi. Tās neslēpjot, bet arī nepārspīlējot, kā arī otram nepārmetot par to, ko jūtam.
Bailes no atraidījuma rada emociju apspiešanu. Pētījumi rāda, ka tad, kad es jūtu, ka mani zemu vērtē, man netic, man ir tendence neizrādīt savas izjūtas. Tas savukārt būtiski kavē konfliktu risināšanu. Mēs nevaram nonākt pie risinājuma, ne tad, ja visu laiku uzsprāgstam, ne tad, ja neizrādām to, ko jūtam un domājam.
Kad mēs jūtamies apdraudēti, varam reaģēt dažādos veidos. Piemēram, esmu nolēmis konfliktos runāt lēni un mierīgi, daudz klausīties, bet mana uzbrukuma reakcija var manās domās skanēt kā aizvainojoši vārdi par otru, vēlme uzsist pa galdu, lai otru sabiedētu, lai viņš zina, cik esam nopietni un dusmīgi…
Kāpēc mēs strīdamies
Konflikti nevienam nepatīk. Tas ir normāli. Tie apdraud mūsu pašsajūtu, mūsu ikdienu, mūsu attiecības. Attiecības, kurās ir daudz konfliktu, ir haotiskas, neprognozējamas, nepatīkamas. Ja vien varētu nestrīdēties nemaz… Bet attiecības, kurās konfliktu nav, kurās nekad nerodas domstarpības, rodas risks pārakmeņoties jeb iestigt un neattīstīties.
Domstarpības kopumā ir noderīga parādība, tās norāda uz to, ka mūsos katrā notiek attīstība. Un attīstoties ik pa laikam būs jāveic iekšējā inventerizācija un jāsaprot, kā mana attīstība saskan ar otra cilvēka attīstību. Tāpēc domāt par problēmām nav nekas slikts, grūtās lietas var būt vērtīgs rādītājs progresam – katrā no mums vai mūsu attiecībās kopumā.
Kad mēs domājam par konfliktiem ar kādu cilvēku, svarīgi ir saprast, kam mums attiecības vispār vajadzīgas, kāda ir to funkcija mūsu dzīvē. Visdrīzāk jau, ja mums nevajadzētu šīs attiecības, mēs diez vai domātu, kā labāk konfliktos rīkoties. Pētījumi rāda, ka mēs attiecībās katrs apmierinām dažādas svarīgas vajadzības…
Kas konfliktu laikā notiek tavā ķermenī
Kas notiek ar tavām smadzenēm, tavu ķermeni konflikta laikā? Kāpēc tad, kad uztveram konfliktu kā apdraudējumu, tas traucē mūsu domāšanai un nemaz nevaram pieņemt labi pārdomātus lēmumus?
Pat, ja tu esi ārēji vissavāktākais cilvēks, tavs ķermenis konfliktu atpazīst kā apdraudējumu, kā briesmu situāciju, kur tām tevi jāsargā. Tas notiek automātiski, kas kopumā ir ļoti labi un vēsturiski mūsu senčiem bijis noderīgi – ja viņi briesmu brīžos nebūtu mirklīgi reaģējuši, neviena no mums te vairs nebūtu, jo viņi sen būtu apēsti. Tajā brīdī tavām smadzenēm neinteresē nekādas smalkas sociālās normas vai ilgtermiņa mērķi – to uzdevums ir tevi izglābt.
Lai veiksmīgi mūs izglābtu, mūsu smadzenēs pamainās dažādi funkcionālie savienojumi – šis tas palēninās, šis tas paātrinās. Līdzīgi kā gaudojošs dūmu detektors visus pamodina, arī mūsu ķermenis reaģē, mobilizē resursus un gatavojas lekt ārā pa logu, glābjoties no liesmām. Mūsos aizsākas vesela virkne procesu…
Konflikti ir neizbēgami
Iespējams, ka arī tu ilgojies pēc pasaules, kurā vairs nebūtu konfliktu un visi mierīgi sadzīvotu viens otram blakus. Tā nav
Labs konflikts?
Labs konflikts ir tāds, kur cilvēki jūtas sadzirdēti un saprasti. Konflikti, kuros jūtamies nesadzirdēti un nesaprasti, var vilkties līdzi gadiem.
Iekšējie konflikti
Mūsos ik pa laikam rodas konflikti. Daļa no tiem ir mazi vai patīkami, citi lieli un grūti risināmi. Veids, kā