Kuriem cilvēkiem tev ikdienā ir jāpalīdz tikt galā ar emocijām
Tuvās attiecībās, protams, mēs viens otram emocionāli palīdzam. Kādreiz spriedzes pilnā situācijā pajokojoties un atvieglojot daļu grūtuma, citreiz otra skumjās […]
Tuvās attiecībās, protams, mēs viens otram emocionāli palīdzam. Kādreiz spriedzes pilnā situācijā pajokojoties un atvieglojot daļu grūtuma, citreiz otra skumjās […]
Kāpēc izrādītā empātija ne vienmēr tiek uztverta kā empātija? Lai trāpīgi izrādītu empātiju, kaut kas jāzina vai jāpieņem par otru
Emociju regulācija nozīmē piedzīvot visu emociju spektru, ļaut sev tās sajust, izdzīvot, adekvāti reaģēt un tad virzīties uz priekšu, tajās
Arī tad, ja nav nomazgāti trauki, izlēji kafiju, saplīsa veļasmašīna, nokavēji darbu. Tu drīksti justies labi. Tev nav sevi nemitīgi
Mēs visi kādreiz kļūdāmies. Tik pašsaprotama doma, vai ne? Bieži dzirdam, kā vajag no kļūdām mācīties, atvainoties citiem, piedot sev
Psihiatre un medicīnas zinātņu doktore Natālija Bērziņa Latvijas Radio raidījumā “Vai tas ir normāli” stāsta par lasīšanu un to, kā
“Dzīve ir jādzīvo tagad, to nevar atlikt bezgalīgi” I.Jaloms Citkārt piemirstas, ka dzīvei ir ierobežots laiks Cik
Tad tu vari nemācēt saņemt mierinājumu un atbalstu. Tu tik labi vari būt iemācījies “tikt galā pats”, ka pat tad,
Pieņemt, ka tieši tagad ir slikti un ļaut tām tā būt. Neizvairoties, nemeklējot sudraba maliņas, bet sajūtot sliktumu – skumjas,
Visticamāk, ka mēs visi kaut kādā veidā savas dzīves laikā esam saskārušies ar kaunu. Visbiežāk šīs sastapšanās nav bijis nekas patīkams vai tāds, ko labprāt atcerēties, jo kauns parasti nepieder pie tām emocijām, kuras mums jebkad gribētos izjust. Gluži pretēji – vairums no mums vēlētos izvairīties no kauna sajūtas par katru cenu. Taču vai esi kādreiz aizdomājies, kāpēc mums vispār ir attīstījusies spēja just kaunu? Saviem klientiem es mēdzu teikt, ka nav labu vai sliktu emociju, ir tikai tādas, kuras just ir patīkamāk, un tādas, kuras var likties nepatīkamas. Katra emocija ir svarīga, jo pilda savas noteiktas funkcijas un arī kaunam šajā sistēmā ir vieta. Iepazīt savas emocijas un iemācīties tajās ieklausīties ir izdevīgi, jo mūsu emocijas ir vēl viens komunikācijas veids – gan pašam ar sevi, gan pasauli. Neignorējot savu emociju nestās vēstis, mēs varam iegūt fantastisku informācijas kanālu, kas var mums palīdzēt labāk orientēties un funkcionēt pasaulē, kurā dzīvojam. Šajā rakstā es piedāvāju mazliet tuvāk iepazīties ar kaunu.
Kā baudīt dzīvi? Kā priecāties? Varbūt jums arī pazīstama tā sajūta, kad objektīvi taču saprotu – šī ir laba lieta, man būtu jāpriecājas, tomēr galvai cauri skrien citas raizes, varbūt bailes par to, ka šis labais brīdis beigsies. Iespējams, emocijas cenšamies neizrādīt vai varbūt tās nudien nejūtam.
Izrādās, ka cilvēki ar augstāku pašvērtējumu pozitīvās pieredzes vairāk bauda, savukārt cilvēki ar zemāku pašvērtējumu tās padara blāvākas, mazina emocionālo baudījumu. Wood et al. (2003). Bet mēs katrs varam mēģināt ‘’iekāpt’’ pārliecināto cilvēku kurpēs jebšu mācīties baudīt labās lietas savā dzīvē.
Viens būtisks faktors baudīšanā ir spēja būt klātesošam un neieslīgt ruminācijā ….