Ieskats pāru terapijā

Katras pāra attiecības, tāpat kā ģimene kopumā, piedzīvo dažādus attīstības posmus, kuros krīzes ir neizbēgama to sastāvdaļa. “Mēs neprotam sarunāties,” nereti saka partneri, atnākuši uz pāra konsultāciju. Katram tas nozīmē ko mazliet atšķirīgu. Vieniem tie ir nemitīgi strīdi, kas arvien pieaug intensitātē un robežu pārkāpumos. Nereti, ja vienreiz nosaucu otru kādā rupjā vārdā, tad ar katru nākamo reizi šo nepatīkamo vārdu var kļūt vairāk un tie kļūst aizskarošāki. Citiem tā savukārt ir klusēšana, izvairīšanās, otra ignorēšana, mēģinājumi savu neapmierinātību un vilšanos attiecībās remdēt kur citur – darbā, sportā, attiecībās ar bērnu vai arī paralēlās attiecībās ar kādu citu jeb sānsolī. Ne visi grūtībās meklē palīdzību un ne visi saprot, ko tā īsti nozīmē.

Kad meklēt pāru terapeitu?

Palīdzību no malas ieteicams meklēt, ja pāris nemitīgi strīdas par vienu un to pašu, un paši šajos konfliktos netiek uz priekšu. Tāpat, ja viens vai abi jūtas neapmierināti ar attiecībām, starp partneriem valda bieža klusēšana, trūkst kopīgā un jo īpaši patīkamu un labu brīžu vienam ar otru, ir vērts atrast kādu, kas palīdzēs uz šo paskatīties no malas un pārtraukt ierasto destruktīvo uzvedību, kas acīmredzami nepalīdz.

Kas notiek pāru terapijā?

Tas, kā strādās terapeits, lielā mērā atkarīgs gan no viņa praktizētās terapijas virziena, gan arī no papildu iegūtās izglītības pāra terapijā. Tomēr literatūrā, kur tiek apkopots dažādu terapijas virzienu darbības principi, darbā ar pāri iezīmējas līdzīgi terapijas soļi.

Protams, ka vispirms tiek uzklausītas pāra grūtības un noskaidrots, kāds ir abu terapijas mērķis. Svarīgi ir apzināties, ka, lai izšķirtos pietiek ar viena partnera vēlmi, savukārt, lai paliktu kopā, tas jāvēlas ir abiem. Kad noskaidrots, ka abi tiešām vēlas doties vienā virzienā, un tas var būt arī, piemēram, “saprast, vai varam un gribam būt kopā”, nozīmīgi ir paskatīties uz to, kas ir labais starp abiem, kā dēļ būtu vērts pacīnīties? Kā jūs iepazināties? Kāpēc tieši šis cilvēks no 6 miljardiem visu pasaules cilvēku? Kas ir īpašais un labais tavā partnerī tev līdzās?

Tālāk jau nozīmīgi būtu izpētīt attiecību grūtības un to dinamiku. Tā vietā, lai katrs vainotu otru, svarīgi ieraudzīt to, ka aiz konfliktiem, kas atkārtojas, slēpjas katra neapmierinātās vajadzības. Tās, piemēram, ir vajadzības pēc tuvības, atzinības, novērtējuma, pēc tā, lai otrs mani vispār redz sev blakus u.c. 

Kad tas ir ieraudzīts, lielākā daļa terapijas virzienu darbojas tajā, lai katrs no partneriem iemācītos labāk just sevi, savas jūtas, vienlaikus apgūstot, kā tajās uzreiz destruktīvi nereaģēt. Piemēram, tiek apgūts, ka dusmas nevajadzētu apspiest, bet ir jāmeklē to izpausmes veidi, kas būtu labāki par durvju ciršanu vai otra verbālu pazemošanu. 

Lielai daļa pāru, kas meklē palīdzību, ir grūtības veidot un saglabāt intimitāti savā starpā. Pāra terapijas laikā partneri tiek iedrošināti atklāties, parādīt sevi arī savā ievainojamībā, runāt gan par savām bailēm, gan ilgām. Tas ietver sevī arī noteiktu attiecību musturu atklāšanu. Šādi musturi parasti veidojušies jau bērnībā un nostiprinājušies dzīves laikā. Sapratne par to, kāpēc es un mans partneris noteiktās situācijās reaģējam īpaši jūtīgi, var vairot savstarpējo tuvību.

Kopīgi tiek meklētas iespējas tālākām pārmaiņām attiecībās. Pāris mācās arī konstruktīvas komunikācijas prasmes. Terapijas noslēgumā ideālā gadījumā parādās kāds cerīgs redzējums par tālāko attiecību posmu. 

 Vai šķiršanās nozīmē, ka pāra terapija bija neveiksmīga?

Pāra terapija nenozīmē, ka abi noteikti atjaunos (vai beidzot izveidos) tuvību un laimīgi dzīvos līdz mūža galam. Daudz vairāk tas ir par to, lai saprastu, kā var notikt attīstība pārī. Reizēm tā ir iespējama šajās attiecībās, taču citkārt abiem var būt labāk iet katram savu individuālu attīstības ceļu. Pāru terapija var palīdzēt arī pašā šķiršanās procesā, jo nekas jau nebeidzas ar lēmumu par šķiršanos. 

Bērnības pieredzes ietekme uz pāra attiecībām

Mūsdienās ir zināms, ka partnerattiecību norise lielā mērā ir saistīta ar abu partneru piesaistes stiliem. Tas ir kaut kas, ko nesam sev līdzi jau no pirmajām savas dzīves attiecībām – attiecībām ar savām piesaistes personām jeb lielākoties saviem vecākiem. Tā pavisam vispārīgi ieskicēšu, ka “drošās piesaistes” cilvēki pārsvarā spēj uzticēties un atklāties otram, nebaidoties ne no tuvības, ne no tā, ka otrs ir arī kādreiz aizņemts ar ko citu un nav uzreiz pieejams. “Nedrošās piesaistes” cilvēki var atšķirties tajos, kam ir grūti pieļaut patiesu un dziļu tuvību attiecībās (nedroši izvairīgais piesaistes stils), kamēr otri (nedroši trauksmainais piesaistes stils) ātri sabīstas, ka var zaudēt cilvēku, ko mīl.

Lai arī partneru starpā iespējamas dažādas piesaistes stilu kombinācijas, tad pāru terapeiti savos kabinetos bieži redz pārus, kur abi ir satikušies ar līdzīgu piesaistes grūtību daudzumu, tikai visbiežāk šai ziņā ir pievilkušies pretstati – viens no abiem ir izvairīgais, kamēr otrs trauksmainais. Tas izskatās aptuveni tā – vienam no abiem, un praksē biežāk tās ir sievietes, ir nepieciešams daudz apstiprinājuma un klātbūtnes no otra, lai spētu justies droši, kamēr otrs partneris, juzdams šīs gaidas un spiedienu, var kļūt arvien vēsāks un nepieejamāks, jo tas viņam ir grūti izturami. Rezultātā rodas tāds kā apburtais loks, kurā viens pieprasa tuvību un otrs norobežojas no šiem pieprasījumiem, kas tādējādi kļūst vēl intensīvāki.

Ja pāra attiecības izdzīvo šādu modeli, tad bez palīdzības no malas, ir diezgan grūti to pārraut, jo katrs dzīvo savās bailēs un mēģina sev palīdzēt veidā, kas pastiprina otra reakciju. EFT pāru terapijā, ko esmu izvēlējusies par savu instrumentu darbā ar pāriem, būtisks pārmaiņu solis ir tajā, ka pāris ierauga – nevis otrs ir tas “sliktais”, bet mūsu kopīgais ienaidnieks ir šis attiecību apburtais loks, kurā atrodamies, lai katrs pasargātu sevi.

Meklē palīdzību laicīgi

Diemžēl liela daļa pāru, kas izvēlas meklēt pāru terapeita palīdzību, atnāk par vēlu. Bieži viņi ir kādu īsāku vai garāku laiku posmu jutušies slikti, mēģinājuši to sev pieejamiem līdzekļiem risināt, taču labāk nav kļuvis. Tad partneri paši jau ir pieņēmuši lēmumu šķirties, un pie konsultanta atnāk, lai saņemtu apstiprinājumu, ka tiešām vairs neko nevar darīt, un noskaidrotu, kā to pateikt bērniem, lai viņus “netraumētu”.

Reiz ar kolēģi runājām, ka šādu konsultāciju daudzums ir nomācošs. Manuprāt tas ir līdzīgi, ka cilvēkam ilgu laiku ir sāpējusi kāja, viņš ir cerējis, ka sāpes pāries pašas no sevis, tad kaut ko pamēģinājis no tā, ko iesaka apkārtējie un kas atrodams internetā, visbeidzot ierodas pie ārsta ar jautājumu, kā dzīvot pēc kājas amputācijas. Ticu, ka ārsti labprāt sniegtu nepieciešamo palīdzību pirms ir par vēlu, līdzīgi arī ir ar pāru terapeitiem. 

Iztēlojos gan, ka kāds iebildīs, jo atšķirībā no kājas, kur noteikti jauna neizaugs vietā, gadījumā, ja vienas attiecības nav izdevušās, ir iespējams veidot citas. Tā ir. Un tomēr iespēja, ka, neapzinoties attiecību neizdošanās iemeslus, arī nākamās attiecības izies līdzīgu ciklu un neizdosies līdzīgu iemeslu dēļ, ir samērā liela. Tāpat arī ievainojumi, ko atstāj šķiršanās, var būt gana dziļi, lai to tā vienkārši atstātu pašplūsmā. Tāpēc domāju, ka daudzu pāru terapeitu sava veida aicinājums pāriem varētu skanēt – neatlieciet un meklējiet palīdzību jau tad, kad liekas, ka nav vēl pavisam traki.

Ir neizbēgami, ka, vēloties būt attiecībās, mums būs jāpiedzīvo, ka tās nonāk krīzēs, caur kurām tiekam izaicināti mainīties, augt un attīstīties gan katrs individuāli, gan kā pāris. Ja esam apguvuši prasmes, kā iet cauri dažādām krīzēm, tad ir liela iespēja, ka varēsim tās pielietot arī turpmāk.

Vita Kalniņa

konsultatīvā psiholoģe,

ģimenes psihoterapijas speciāliste,

EFT pāru terapijas praktiķe

Ģimenes psiholoģijas centra LĪNA dibinātāja

Raksts tapis sadarbībā ar ģimenes psiholoģijas centru “LĪNA“.

Centrā “Līna“ tu vari apmeklēt konsultācijas pie iejūtīgiem un pieredzējušiem speciālistiem, skatīties video lekcijas sev ērtā laikā un vietā, iegādāties grāmatas, kuras Tev palīdzēs piedzīvot labākas attiecības ar sevi un apkārtējiem, apgūt vērtīgas zināšanas un pat jaunu profesiju psiholoģijas mācību centrā.

Izmantotā literatūra

Christian Roesler: Paarprobleme und Paartherapie. Theorien, Methoden, Forschung – ein integratives Lehrbuch. Kohlhammer 2018