Kā draudzēties pieaugušajiem
Kad bijām bērni, draudzība šķita pašsaprotama – pietika ar to, ka sēdi vienā solā. Pieaugušajiem šis process, šķiet, kļūst sarežģītāks: […]
Kad bijām bērni, draudzība šķita pašsaprotama – pietika ar to, ka sēdi vienā solā. Pieaugušajiem šis process, šķiet, kļūst sarežģītāks: […]
Kā draudzēties? Kāpēc katram vajag draugus/savu kopienu un ko tas vispār nozīmē? Kā veidot kopienu? Mēs daudzi dzīvojam izolēti no apkārtējiem. Bet kopienas ir cilvēcības pamatā – tāpēc esam spējuši attīstīties un saglabāt tik daudz zināšanu, kultūras, jo vienmēr esam viens otru atbalstījuši.
Tā varbūt šķiet pretēja ziņa tam, ko tik daudz dzirdam, ka jādomā, jārūpējas katram par sevi. Likt sevi savas dzīves centrā, pirmajā vietā, domāt par sevi (un visi citi līdzīgi apgalvojumi ar kuriem pilns internets) ir svarīgi un noderīgi, bet ir kļūda uztvert to kā konceptuālu pretnostatījumu tam, ka tavā dzīvē ir svarīgi cilvēki, attiecības, kurās jāiegulda laiks un piepūle. Prioritizēt sevi nozīmē, ka izturos ar cieņu pret sevi un savām vajadzībām, taču nenozīmē kaut kādu atrautu eksistenci no sabiedrības.
Lasi praktiskus ieteikumus, lai sev atgādinātu, kā būt kopienas daļai.
“Fuj, man gan nepatīk tas seriāls” jeb kā komunicēt tā, lai cilvēki gribētu ar tevi draudzēties.
Kā veidot draudzību un kā pamanīt, ka draudzība aizgājusi nepareizajā gultnē? Apkopojām 6 iespējamos brīdinājuma signālus.
1.Tu jūties slikti pēc tikšanās ar viņiem
Ja mijiedarbība ar draugu tevi ikreiz emocionāli iztukšo, tas var norādīt uz kādu asimetriju attiecībās. Vai jūsu sarunās tu pārsvarā klausies un atbalsti un tā arī nekad nepienāk tavs laiks tikt uzklausītam, saņemt atbalstu. Varbūt tev jālaiž gar ausīm krietna daļa no otra teiktā, jo tajā ir daudz kritikas. Varbūt draudzība laika gaitā ir mainījusies, bet jūs centīgi turpināt spēlēt vecās lomas, kurās vairs neietilpstat. Ilgstoši draudzējoties, ir viegli nepamanīt, ka patiesībā esam aizgājuši katrs savu ceļu – mūsu vērtības, intereses, ikdiena un dzīves mērķi ir tik atšķirīgi, ka vairs nesaderam kopā – un pēc tikšanās jūtamies iztukšoti. Veselīgās attiecībās ar citiem pieaugušajiem kopumā būtu jājūtas neitrāli, priecīgi un nevis izsmeltam. …
2.Draugs kontrolē tevi, piemēram, ar ko vari draudzēties, ko teikt, darīt, kā ģērbties
Kontrole norāda uz to, ka draugs nepieņem un neciena tevi tādu, kāds tu esi, neredz tevi kā līdztiesīgu. Tā var būt gan aktīva, atklāta kontrole, gan arī pasīva …
Ko tu gribētu, lai tev kāds pasaka?
Vēlme saņemt un sniegt uzmanību ir normāla un veselīga. Taču, kad jāuzmanās?
Vai vajag daudz runāt par labo? Cik ilgi ir normāli sērot? Ko tieši teikt, lai kādu atbalstītu?
Kāpēc mums vajag klačoties un no kurienes klačām ir slikta slava.