Agorafobija
Agorafobija ir trauksmes traucējums, ko raksturo izvairīšanās no vietām un situācijām, no kurām šķietami nevar izbēgt, tās nevar kontrolēt. Var […]
Trauksme
Es uzturu savu sociālo trauksmi
Caur izvairīšanos Piemēram, ja mana trauksme ir augsta konkrētās sociālās situācijās, tad nereti sāku no tām situācijām izvairīties. Neeju uz
Trauksmes tests
Svarīgi! Diagnozes nosaka kopā ar speciālistu pārrunājot simptomus, kurus cilvēks piedzīvo. Tas ir būtiski, jo speciālists ir gan zinošs par citiem
Drošības uzvedības
Cilvēkiem ar paaugstinātu trauksmi ir raksturīgi darīt lietas, kas liek justies drošāk, lai gan tās objektīvi nerada lielāku drošību. Tās
Atpūta sagādā stresu?
Ja tu esi pieradis pie aizņemtības, tad atpūta sagādās stresu. Iespējams, tu darbus un mērķus izmanto kā pašārstēšanos. Tas var
Panikas lēkmes
Trauksme ir normāla cilvēciska emocija, ikviens reiz esam to piedzīvojuši. Tā var mūs mobilizēt darbībai. Tomēr dažkārt trauksme sasniedz nekontrolējamus
Trauksme no rīta
Pamosties ar satraukumu, saspringumu, sirdi, kas sitas pārāk ātri? Cilvēki diezgan bieži sūdzas par trauksmi no paša rīta, it īpaši,
Trauksmes izpausmes
Galvenie ģeneralizētas trauksmes simptomi ir mainīgi, bet ir sūdzības par -pastāvīgu nervozitāti, -trīci, -muskulatūras sasprindzinājumu, -svīšanu, -apdullumu, -sirdsklauvēm, -reiboni, -nepatīkamu
Trauksme un fizioterapija: kā ķermenis un prāts sadarbojas.
Fizioterapija kā slepenais ierocis trauksmes mazināšanā.
Kad satraukums kļūst par dzīves fonu.
Trauksme ir psiholoģisks stāvoklis, kas izraisa pastāvīgas bažas, nemieru un saspringumu, bieži vien bez acīmredzama iemesla. Tā rodas situācijās, kad cilvēks jūtas apdraudēts vai satraukts par nākotni. Lai gan neliela trauksme var būt normāla un pat noderīga (piemēram, pirms eksāmena vai svarīga notikuma), ilgstoša un pastiprināta trauksme var kļūt par problēmu. Hroniska trauksme var izraisīt fiziskus simptomus, piemēram, muskuļu sasprindzinājumu, sirdsklauves un elpošanas traucējumus, grūtības koncentrēties vai miega traucējumus.
Lielākā daļa cilvēku trauksmi uztver kā prāta problēmu, tomēr pētījumi rāda, ka tā ir cieši saistīta ar ķermeni. Rakstā uzzini vairākus praktiskus vingrinājumus!
Kad trauksme neļauj gulēt
Nevaru aizmigt, jo man ir trauksme, vai man ir trauksme tāpēc, ka neesmu gulējis? Ko darīt, lai kļūtu labāk?
Teju ikviena cilvēka pieredzē ir pa kādai bezmiega naktij – kad grozāmies no vieniem sāniem uz otriem, bet nevaram atrast ērtāko pozu, kādā brīdī piefiksējam, ka pa galvu šaudās neskaitāmi domu pavedieni un nespējam tos apturēt. Tad pēc kāda laiciņa, kas šādi pavadīts, ieskatāmies pulkstenī, veikli saskaitām, cik stundu atliks miegam, ja aizmigsim tuvāko 10 minūšu laikā, un secinām, ka nav ideāli, bet var iztikt. Bet 10 minūšu laikā aizmigt neizdodas, un nu jau līdzšinējam domu virpulim pievienojas raizes par to, ka, ja tā vēl ilgi turpināsies, tad gaidāmajā darba dienā būsim nelietojami. Tādā situācijā atrast arvien jaunus iemeslus raizēties neprasa nekādas pūles.
Ja šādi notiek vien ik pa laikam, tas būtiskas sekas neatstāj un cilvēki ar retām bezmiega naktīm labi tiek galā. Taču, ilgstoši piedzīvojot nekvalitatīvu, nepietiekamu miegu, cieš cilvēka spēja koncentrēties, risināt problēmas, pieņemt labākos lēmumus, mācīties un regulēt emocijas, pasliktinās atmiņa un palēlinās reakcija. Tā visa rezultātā nereti vairojas trauksme, stress un nomāktība un palielinās risks iedzīvoties trauksmes traucējumos un depresijā.
…
Sanāk citus aizvainot?
Ja bieži sanāk citus aizvainot, varbūt vērts mazināt trauksmi. Ja tev raksturīgi daudz runāt, tie var būt automātiski centieni mazināt
Trauksme grūtniecības laikā
Grūtniecība ir pārmaiņu laiks – ķermenis piedzīvo gan fiziskas, gan psihoemocionālas izmaiņas – un tas diemžēl rada labu augsni arī trauksmes simptomiem.
Pētījumi rāda, ka trauksmes traucējumi grūtniecības laikā ir krietni izplatītāki nekā varētu šķist. Trauksmes simptomi un pētījumu kritēriji ir dažādi, tomēr šobrīd pieejamā statistika rāda, ka Latvijā depresija un trauksme ir visbiežākās psihiskās saslimšanas grūtniecības laikā, vidēji 12% sieviešu kādā no grūtniecības periodiem piedzīvo depresiju un 13% trauksmi. Pirmā gada laikā pēc dzemdībām depresija un trauksme skar apmēram 15-20 % sieviešu.
Atsevišķos rezidentu un studentu pētnieciskajos darbos, kuri veikti Rīgas dzemdību namā, konstatēts, ka 17.4 % dzemdētāju slimojušas/slimo ar depresiju un 22.6 % ar dažāda veida trauksmēm.
Trauksme var sākties dažādos grūtniecības brīžos. Kāda daļa sieviešu piedzīvo trauksmi jau grūtniecības pirmajā trimestrī, kamēr citām trauksme parādās vēlāk.
Ietekme uz veselību
Sievietēm, kuras grūtniecības laikā piedzīvo trauksmi vai depresiju, ir augstāka HDP prevalence. (Shay et al., 2020) HDP ir plašs spektrs dažādu diagnožu – gestācijas hipertensija, hroniska hipertensija, pre-eklampsija u.c. Tātad trauksmi nedrīkst ignorēt.
Ietekme uz pēcdzemdību periodu
Trauksme un depresija grūtniecības laikā var prognozēt iespējamu pēcdzemdību depresiju. Pētījums par grūtniecības laikā piedzīvotu trauksmi norāda, ka trauksme saistīta ar paaugstinātu pēcdzemdību depresijas risku 10 mēnešu laikā pēc dzemdībām pat tad, ja sieviete nav piedzīvojusi depresiju grūtniecības laikā. (Grigoriadis et al., 2019) Tātad kopumā trauksme grūtniecības laikā ir būtisks signāls, ko svarīgi nepalaist garām, lai ilgtermiņā sieviete saņemtu nepieciešamo atbalstu.
Ja plašāks grūtnieču aprūpes speciālistu loks spētu atpazīt trauksmi, tas ļautu laicīgi izglītot sievietes par notiekošo, sniegt atbalstu un virzīt viņas uz atbilstošu ārstēšanu. Ar trauksmi strādā dažādi – piemēram, dažādu veidu sarunu terapijā, tāpat arī mainot lietas ikdienā (fiziskas aktivitātes ir svarīgas trauksmes prevencijā), bet līdztekus gribas uzsvērt, ka ir gadījumi, kad nozīmīgs veseļošanās stūrakmens ir medikamentoza ārstēšana. Ir medikamenti, kurus drīkst lietot grūtniecības laikā un tie ir droši gan sievietei, gan gaidāmajam mazulim. Svarīgi ir izpētīt opcijas kopā ar uzticamu speciālistu.
Sievietes nesaņem palīdzību laikus
Lai gan dati par trauksmes izplatību grūtniecības laikā (13-22%) runā paši par sevi, liels skaits sieviešu nesaņem nepieciešamo palīdzību. Kādā daļā gadījumu arī tāpēc, ka viņas to nemeklē.
Svarīgs iemesls ir informācijas trūkums par trauksmes simptomiem. Ne vienmēr cilvēkiem ir nācies saskarties ar trauksmi pirms viņi to piedzīvo. Ne vienmēr nācies nepatīkamajām izjūtām un domām uzlikt zīmogu ‘’trauksme’’. Un kur ir robeža starp normu un klīnisku nozīmību, kad noteikti jāmeklē palīdzība? …