Agorafobija ir trauksmes traucējums, ko raksturo izvairīšanās no vietām un situācijām, no kurām šķietami nevar izbēgt, tās nevar kontrolēt. Var izpausties, piemēram, kā bailes iziet no mājas, bailes no braukšanas pie stūres, bailes palikt vienam vai bailes no pūļiem, publiskā transporta, bailes braukt liftā, būt tunelī utt.
Laika gaitā traucējums noved pie tā, ka cilvēki pārtrauc strādāt, nodarboties ar vaļaspriekiem baidoties, ka tur nāksies sastapties ar nekontrolējamu trauksmi un bezpalīdzības sajūtu.
Bailes ir nesamērīgas reālajai situācijai, tās neatspoguļo objektīvas briesmas.
Cilvēki, kuri piedzīvo panikas lēkmes, fiziskās izpausmes var uztvert kā reāli bīstamas savai veselībai. Piemēram, sajūtot sirdsdarbības paātrināšanos sporta laikā, var domāt, ka tūlīt būs sirdslēkme. Tāpēc cilvēki sāk uzvesties īpaši piesardzīgi, lai saglabātu kontroli un novērstu šādas viņuprāt dzīvībai bīstamas situācijas. Rezultātā cilvēki sašaurina savu dzīvi.
Agorafobijas simptomi:
- Izvairīšanās no situācijām, baidoties, ka būs panikas lēkme un būs jākrīt kaunā tās dēļ.
- Raizes, ka nevarēs no situācijām izbēgt, tikt prom un neviens nevarēs palīdzēt.
- Došanās ārpus mājām tikai tad, ja kāds nāk kopā ar mums. Tā ir viena no drošības uzvedībām.
- Nevēlēšanās aiziet no pazīstamām, ērtām situācijām, sajūta, ka ārpus tām pasaule ir nedroša.
- Ja nevar no kādas situācijas uzreiz aiziet, rodas trauksme, panikas sajūtas.
Neārstētas agorafobijas sekas:
- Var rasties grūtības darba, mācību, vaļasprieku apmeklēšanā, kā arī attiecību uzturēšanā – cilvēks neapmeklē tuvinieku svinības, svarīgus pasākumus, attiecības cieš.
- Izolācija, vientulība, garlaicība un finansiālas grūtības (nestrādājot) var radīt distresu un radīt depresijas risku.
- Lai justos labāk, mazāk trauksmaini, cilvēki mēdz regulāri lietot alkoholu un ieviest citus sliktos ieradumus. Tas veicina bezmiegu, trauksmi, nomāktību un kaitē attiecībām.
- Agorafobijas radītās bezspēcības izjūtas rada dusmas un frustrāciju, kas var kaitēt pašvērtējumam.