Grūtniecība ir pārmaiņu laiks – ķermenis piedzīvo gan fiziskas, gan psihoemocionālas izmaiņas – un tas diemžēl rada labu augsni arī trauksmes simptomiem. 

Pētījumi rāda, ka trauksmes traucējumi grūtniecības laikā ir krietni izplatītāki nekā varētu šķist. Trauksmes simptomi un pētījumu kritēriji ir dažādi, tomēr šobrīd pieejamā statistika rāda, ka Latvijā depresija un trauksme ir visbiežākās psihiskās saslimšanas grūtniecības laikā, vidēji 12% sieviešu kādā no grūtniecības periodiem piedzīvo depresiju un 13% trauksmi. Pirmā gada laikā pēc dzemdībām depresija un trauksme skar apmēram 15-20 % sieviešu.

Atsevišķos rezidentu un studentu pētnieciskajos darbos, kuri veikti Rīgas dzemdību namā, konstatēts, ka 17.4 % dzemdētāju slimojušas/slimo ar depresiju un 22.6 % ar dažāda veida trauksmēm.  

Trauksme var sākties dažādos grūtniecības brīžos. Kāda daļa sieviešu piedzīvo trauksmi jau grūtniecības pirmajā trimestrī, kamēr citām trauksme parādās vēlāk.

Ietekme uz veselību

Sievietēm, kuras grūtniecības laikā piedzīvo trauksmi vai depresiju, ir augstāka HDP prevalence. (Shay et al., 2020) HDP ir plašs spektrs dažādu diagnožu – gestācijas hipertensija, hroniska hipertensija, pre-eklampsija u.c. Tātad trauksmi nedrīkst ignorēt.

Ietekme uz pēcdzemdību periodu

Trauksme un depresija grūtniecības laikā var prognozēt iespējamu pēcdzemdību depresiju. Pētījums par grūtniecības laikā piedzīvotu trauksmi norāda, ka trauksme saistīta ar paaugstinātu pēcdzemdību depresijas risku 10 mēnešu laikā pēc dzemdībām pat tad, ja sieviete nav piedzīvojusi depresiju grūtniecības laikā. (Grigoriadis et al., 2019) Tātad kopumā trauksme grūtniecības laikā ir būtisks signāls, ko svarīgi nepalaist garām, lai ilgtermiņā sieviete saņemtu nepieciešamo atbalstu. 

Ja plašāks grūtnieču aprūpes speciālistu loks spētu atpazīt trauksmi, tas ļautu laicīgi izglītot sievietes par notiekošo, sniegt atbalstu un virzīt viņas uz atbilstošu ārstēšanu. Ar trauksmi strādā dažādi – piemēram, dažādu veidu sarunu terapijā, tāpat arī mainot lietas ikdienā (fiziskas aktivitātes ir svarīgas trauksmes prevencijā), bet līdztekus gribas uzsvērt, ka ir gadījumi, kad nozīmīgs veseļošanās stūrakmens ir medikamentoza ārstēšana. Ir medikamenti, kurus drīkst lietot grūtniecības laikā un tie ir droši gan sievietei, gan gaidāmajam mazulim. Svarīgi ir izpētīt opcijas kopā ar uzticamu speciālistu. 

Sievietes nesaņem palīdzību laikus 

Lai gan dati par trauksmes izplatību grūtniecības laikā (13-22%) runā paši par sevi, liels skaits sieviešu nesaņem nepieciešamo palīdzību. Kādā daļā gadījumu arī tāpēc, ka viņas to nemeklē. 

Svarīgs iemesls ir informācijas trūkums par trauksmes simptomiem. Ne vienmēr cilvēkiem ir nācies saskarties ar trauksmi pirms viņi to piedzīvo. Ne vienmēr nācies nepatīkamajām izjūtām un domām uzlikt zīmogu ‘’trauksme’’. Un kur ir robeža starp normu un klīnisku nozīmību, kad noteikti jāmeklē palīdzība? Cilvēki savus fiziskos trauksmes simptomus (piemēram, svīšanu, sirdsklauves, vēdergraizes, saspringumu u.c.) var gan nepamanīt, gan norakstīt uz vispārēju sliktu pašsajūtu. Domas kā simptoms ir vēl neierastāka ideja. Dažkārt esam tik pieraduši pie raizēšanās, iespējamo katastrofālo scenāriju nebeidzamas risināšanas, ka to esam pieņēmuši kā normu, kā patiesību, kā gatavošanos nākotnei. Nevis kā sava trauksmainā prāta centienus izdzīvot šķietamās briesmās. 

Tamdēļ arī sieviešu psihoizglītošana ir tik būtiska, jo tas ļauj trauksmi atpazīt un ārstēt. Bez informācijas nav iespējams arī apgūt prasmes, kas ļautu trauksmi pašrocīgi vadīt. Katrs gadījums ir individuāls, bet svarīgi var būt, piemēram, atpazīt, ka fiziskos simptomus rada un pastiprina mūsu trauksmainās domas. Kad nomierinu ķermeni, nomierinās domas un otrādi. Apgūt kādu muskuļu relaksāciju, citreiz meditāciju, ieviest regulāru pastaigu, sarunu ar draugu vai terapiju reizi nedēļā, varbūt sakārtot miega režīmu utt. Fiziskais un psiholoģiskais stāvoklis ir cieši saistīti. 

Tāpat diemžēl vēsturiski sieviešu sāpes tikušas ignorētas dažādos ar veselību saistītos kontekstos (esam tam pieskārušies agrāk šajā rakstā) un ir gadījumi, kad arī veselības aprūpē strādājošie sieviešu sūdzības neuztver nopietni. Kad runa ir par mentālo veselību, to vēl papildina specifiska stigma. Pastāv dažādi aizspriedumi, ar kuriem sievietēm jāsastopas, kad viņas atzīstas savās raizēs un grūtībās. Daloties ar tuviniekiem un/vai veselības aprūpes darbiniekiem, var nākties dzirdēt lērumu nepalīdzošu un pat psihoemocionālajam stāvoklim kaitējošu ieteikumu. Grūtniecības gadījumā, piemēram, ne viena vien sieviete dzirdējusi, ka grūtniecei ‘’jābūt mierīgai’’ vai ka “tas viss pieder pie lietas’’. Tādas un līdzīgas replikas ceļas no mīta par grūtnieci, kurai pēc dabas jābūt izturīgai, prieka pilnai par gaidāmo bērniņu un stoiciski jāpārvar ciešanas. Tas, saprotams, var likt justies nesadzirdētai un atturēt no atbalsta meklēšanas, kad paliek sliktāk. Jo realitātē sievietes ir daudzšķautņainas būtnes, kas var vienlaikus gan priecāties, gan just eksistenciālas šausmas un bailes, sērot par kāda dzīves posma noslēgšanos, pārvarēt neērtības un satraukties par savu vai bērna veselību, apšaubīt savas vecākošanas prasmes un pie reizes skumt par savu bērnību.

Nereālās gaidas noved pie plašākas grūtību noliegšanas kultūras un rada vidi, kur, baidoties no vērtējuma un atraidījuma, sievietes savas grūtības neizpauž, bet internalizē, un atbalstu saņem novēloti vai nesaņem nemaz. Jo tas taču viss esot normāli.

Dažreiz patiešām trauksme ir adekvāta, par to esam rakstījuši arī iepriekš, piemēram, šeit. Bet svarīgi zināt, ka klīniski nozīmīga grūtniecības laikā piedzīvota trauksme ir pelnījusi savu uzmanību – neviena cilvēka mentālā veselība neatrodas vakuumā, mēs viens otru ietekmējam, kad viļņojamies cauri savām raizēm. Un katra sieviete pelnījusi sapratni un palīdzību – ilgtermiņā tas sargās gan sieviešu veselību, gan viņu tuvāko cilvēku loku. 

Izmantotā literatūra

Fawcett EJ, Fairbrother N, Cox ML, White IR, Fawcett JM. The Prevalence of Anxiety Disorders During Pregnancy and the Postpartum Period: A Multivariate Bayesian Meta-Analysis. J Clin Psychiatry. 2019 Jul 23;80(4):18r12527. doi: 10.4088/JCP.18r12527. PMID: 31347796; PMCID: PMC6839961.

Grigoriadis, S., Graves, L., Peer, M. et al. A systematic review and meta-analysis of the effects of antenatal anxiety on postpartum outcomes. Arch Womens Ment Health 22, 543–556 (2019). https://doi.org/10.1007/s00737-018-0930-2

Viswasam, Kirupamani; Eslick, Guy D.; Starcevic, Vladan . (2019). Prevalence, onset and course of anxiety disorders during pregnancy: A systematic review and meta analysis. Journal of Affective Disorders, 255(), 27–40. doi:10.1016/j.jad.2019.05.016 

Shay M, MacKinnon AL, Metcalfe A, et al. Depressed mood and anxiety as risk factors for hypertensive disorders of pregnancy: a systematic review and meta-analysis. Psychological Medicine. 2020;50(13):2128-2140. doi:10.1017/S0033291720003062