Emociju regulācija nozīmē piedzīvot visu emociju spektru, ļaut sev tās sajust, izdzīvot, adekvāti reaģēt un tad virzīties uz priekšu, tajās neiesprūstot.
Spēt regulēt emocijas nenozīmē, ka nekad vairs nedusmojies vai neskumsti. Tas ir ne tikai nesasniedzams mērķis, bet ļoti neveselīgs.
Piemēram, tas, ka intensīvi sadusmojies, pats par sevi nenozīmē, ka tev neizdodas regulēt savas emocijas vai neesi emocionāli inteliģents vai tml. Tas parādās pēc tam – vai es dauzu durvis, dienām nerunāju ar tuviniekiem, ļoti skaļi runāju, aizrādu par sīkumiem, lietoju alkoholu. Destruktīva, haotiska, bezatbildīga darbošanās nozīmē nespēt regulēt emocijas, nevis, ka vispār tās jūti.
Vispār ir iespējams just mazāk nepatīkamu emociju, ja, piemēram, atpiņķerējam kādu traumatisku pieredzi, kas mums liek strauji reaģēt tad, kad tam īsti nav pamata. Tā kā, ja ir daudz grūtu brīžu ar savām emocijām, noteikti var kaut ko darīt. Taču, ja katrā emocionālā brīdī sevi kaunini par to, ka vispār kaut ko jūti, jo tad neesi “regulēts”, situācija tikai pasliktinās. Jo tās apspiestās emocijas jau nekur tālu nepazūd. Nedrīkst darīt sev vai citiem pāri, taču pakliegt spilvenā vai dušā kārtīgi izraudāties nav kaut kāda zema emocionālā intelekta pazīme.