Kāpēc izrādītā empātija ne vienmēr tiek uztverta kā empātija?
Lai trāpīgi izrādītu empātiju, kaut kas jāzina vai jāpieņem par otru cilvēku. Jāpadomā, kas der viņa personībai, pašreizējai situācijai, kas būtu pieņemami mūsu attiecībām.
Dažreiz mūsu centieni izrādīt empātiju cieš neveiksmi – tos otra puse neizjūt kā empātiskus, jo tie vienkārši ir viņiem nepiemēroti. Bet mums, iespējams, šķiet, ka tas ir labākais, ko kāds varētu līdzīgā brīdī piedāvāt.
Tuvās attiecībās vērts uzzināt, saprast, kas otram liek justies sadzirdētam, saprastam. Kādam vajag pāris vārdus, citam klusu pasēdēšanu blakus vai ciešu apskāvienu, vēl kāds novērtē sulīgu padusmošanos, kāds cits stundām garu, dziļu emocionālas ventilēšanās sesiju.
Tālākās attiecībās savukārt mums būs (vēl vairāk) jāsamierinās ar iespēju kļūdīties. Tas nav patīkami, tomēr nebūtu samērīgi no sevis sagaidīt, ka vienmēr varēsim uzminēt savu kolēģu, paziņu un kaimiņu niansētās vajadzības emocionāli grūtā brīdī.