Vai tu zini, kas notiek ar tavām smadzenēm, tavu ķermeni konflikta laikā? Pat, ja tu esi ārēji vissavāktākais cilvēks, tavs ķermenis konfliktu atpazīst kā apdraudējumu, kā briesmu situāciju, kur tām tevi jāsargā. Tas notiek automātiski, kas kopumā ir ļoti labi un vēsturiski mūsu senčiem bijis noderīgi – ja viņi briesmu brīžos nebūtu mirklīgi reaģējuši, neviena no mums te vairs nebūtu, jo viņi sen būtu apēsti. Tajā brīdī tavām smadzenēm neinteresē nekādas smalkas sociālās normas vai ilgtermiņa mērķi – to uzdevums ir tevi izglābt.
Lai veiksmīgi mūs izglābtu, mūsu smadzenēs pamainās dažādi funkcionālie savienojumi – šis tas palēninās, šis tas paātrinās. Līdzīgi kā gaudojošs dūmu detektors visus pamodina, arī mūsu ķermenis reaģē, mobilizē resursus un gatavojas lekt ārā pa logu, glābjoties no liesmām. Mūsos aizsākas vesela virkne procesu – ātri vien pamainās hormonu balanss, lai mēs būtu gatavi cīnīties, bēgt, padoties. Tas, ko mēs varam pamanīt ir ātrāka sirdsdarbība, svīšana, sekla elpa, mums var trīcēt rokas un balss, seja likties karsta, kļūt grūti norīt siekalas, var saspringt kakla aizmugure un žoklis. Tās ir mums katram pazīstamas intensīvas izjūtas un to mērķis ir mobilizēt mūs, lai mēs būtu gatavi darbībai.
Apdraudējums traucē arī mūsu domāšanai. Kad stresa ir par daudz, mums kļūst grūtāk spriest, ņemot vērā visus apstākļus, grūtāk plānot savu rīcību un apzināties tās sekas, neļauties impulsīvām darbībām. Mazinās spēja ieraudzīt dažādas perspektīvas un pieņemt sarežģītus lēmumus. Mūsu uzmanība ir ļoti sašaurinājusies, jo tās uzdevums lielu draudu gadījumā nav risināt kompleksas problēmas – tad visa mūsu uzmanība ir uz to, kur ir briesmas un, vai varēsim sevi izglābt. Tas var nozīmēt, ka mums ir grūti sadzirdēt, ko otrs saka, jo esam ļoti iegrimuši savās emocijās. Iespējams, mēs parasti ikdienā esam ļoti atvērti dažādām perspektīvām, bet konflikta laikā šo spēju daļēji zaudējam. Strīda laikā mēs burtiski neatceramies, kāpēc mums šis otrs cilvēks vispār jebkad paticis.
To, ka reakcija ķermenī notiks, mēs nevaram mainīt, tas ir normāli, ka ķermenis reaģē. Bet iztēlosimies, kā tas ir, kad divi cilvēki kaujas režīmā mēģina risināt problēmu. Tas visdrīzāk ir ļoti grūti, ja ne neiespējami. Savukārt jaunas konfliktu risināšanas prasmes mums var nākt talkā, lai neskatoties uz ķermeniskajiem signāliem, mēs spētu konfliktu risināt bez smagām sekām.
Ja mēs dzīvē esam bijuši vidē, kur ir daudz destruktīvu konfliktu un to sekas ir bijušas dusmu eksplozijas, izjukušas attiecības, ilgstošas skumjas un aizvainojums, novārtā atstāšana, tad mūsu smadzenes ir iemācījušās prognozēt, ka no konflikta var sagaidīt tādus iznākumus. Tas var radīt tādu kā apburto loku, kur mēs no domstarpībām izvairāmies, bet izvairoties, neatrisinām būtiskas lietas un tās vienā brīdī samilzt, sprāgst, ir konflikts. Ja mums nav treniņa, kā tad strīdēties, tad konflikti pašplūsmā atstāti kļūst destruktīvi, dara pāri mums un citiem. Ir normāli gribēt izvairīties no nepatīkamā. Tomēr ir svarīgi sev atgādināt, ka konflikti ir normāla dzīves daļa. Mēs katrs varam iemācīties, kā risināt ikdienas domstarpības, kā atpazīt brīdi, kurā vairs nespējam domāt ilgtermiņā, bet tikai cīnīties.
Lasīt tālāk – Kāpēc mēs strīdamies?
Izmantotā literatūra (visiem konfliktu rakstiem)
Conflict in adult close relationships: An attachment perspective Pietromonaco, P.R., Greenwood, D., & Barrett, L.F. (2004) Adult attachment: New directions and emerging issues (pp.267-299) Publisher: Guilford Press Editors: W. S. Rholes & J. A. Simpson
Thomson, R. A., Overall, N. C., Cameron, L. D., & Low, R. S. T. (2018). Perceived regard, expressive suppression during conflict, and conflict resolution. Journal of Family Psychology, 32(6), 722–732. https://doi.org/10.1037/fam0000429
Sels, L., Ickes, W., Hinnekens, C., Ceulemans, E., & Verhofstadt, L. (2021). Expressing thoughts and feelings leads to greater empathic accuracy during relationship conflict. Journal of Family Psychology. Advance online publication. https://doi.org/10.1037/fam0000871
J. Feeney, J. Fitzgerald, Attachment, conflict and relationship quality: Laboratory-based and clinical insights, COPSYC (2018), https://doi.org/10.1016/j.copsyc.2018.04.00
Deci & Ryan, 2008, Self-determination theory
Weinstein, N., Ryan, R. M., and Deci, E. L. (2012). “Motivation, meaning, and wellness: a self-determination perspective on the creation and internalization of personal meanings and life goals,” in The Human Quest for Meaning: Theories, Research, and Applications, 2nd Edn, ed. P. T. P. Wong (New York, NY: Routledge), 81–106.
Bushman BJ. Does Venting Anger Feed or Extinguish the Flame? Catharsis, Rumination, Distraction, Anger, and Aggressive Responding. Personality and Social Psychology Bulletin.
2002;28(6):724-731. doi:10.1177/0146167202289002