Tu sāc par kaut ko runāt, bet otrs saka,
tu arī tā dari.
Tava reakcija, iespējams, ir uzreiz aizstāvēties, salīdzināt, cik ļoti citādi, mazāk, nemaz to nedari un tā tālāk.
Rezultātā saruna ir bezjēdzīga un kļūst par sliktu konfliktu, jo neviens nejutīsies saprasts.
Labs, produktīvs konflikts izdosies, ja koncentrēsies uz vienu sarunas tēmu. Atrisiniet to un tad ķerieties klāt nākamajai problēmai.
Tu vari teikt: Labi, es tevi dzirdu, vai mēs varam sākumā izrunāt to, ko es teicu un tad pārrunāt arī to, ko tu teici.
Mērķis ir nokomunicēt, ka dzirdi otra teikto, uzver to nopietni un esi ieinteresēts risināt, taču gribi sākumā izrunāt vienu lietu.
Svarīgi pie tā tiešām atgriezties, nevis pēc tam izlikties, ka tas nenotika. Tā lēnām arī apgūsiet, ka varat izrunāt, risināt jūsu abu uztraukumus, tiem ir vieta un laiks, tie nav jāsabāž vienā intensīvā karošanas reizē.
Taču iespējams, jums vienkārši nepieciešama pauze, lai nedaudz ievilktu elpu un turpinātu konfliktu mierīgākā veidā. Varbūt tas tiešām bija tikai izmisuma izsauciens, lai grūto sarunu pārtrauktu.
Kopumā tā ir argumentācijas kļūda. Parasti tā darām, kad mums aizstāvoties nav labu argumentu, jūtamies bezspēcīgi vai aizvainoti, tāpēc uzbrūkam otra personībai. Mērķis ir beigt sarunu, komunicēt, ka tu nevari par šo runāt, jo arī neesi perfekts.
Taču attiecību konflikti nav teorētiskas debates, kur mērķis ir iznīcināt otra argumentus – jūs abi gribat tikt sadzirdēti, saprasti un turpināt attiecības.
Vairāk par to, kādi ir dažādi reakciju veidi konflikta laikā un, ko darīt, lai savu reakciju mainītu, lasi šajā TIEK žurnāla rakstā.