Sarežģītas attiecības ar vecākiem
Šis ir ieskats žurnāla “TIEK“ rakstā.
Šajā rakstā lasi par to, kāpēc attiecības ar vecākiem ir svarīgas un kā ietekmē mūs izaugot, kā arī kāpēc bieži vien šīs attiecības ir tik grūti mainīt, pat tad, ja zinām, ka tās nav labas.
Ne visiem šis būs vienkāršs raksts, kuru lasīt. Lielākoties mūsu sajūtas par vecākiem ir sarežģītas - mēs viņus mīlam, bet reizē varbūt intensīvi dusmojamies. Var gadīties, ka jūti vainas izjūtu šo rakstu vispār lasīt. Tas ir normāli. Varbūt vērts domāt par to sekojoši - iespējams, ka tavi vecāki darīja un dara labāko, ko var un prot, bet tas var nebūt pietiekami. Visdrīzāk tavi vecāki apzināti neizdomāja, ka darīs tev pāri un tevi sāpinās. Taču tā sanāca. Tu vari just pateicību par to, ko viņi spēja un sērot par to, ko nespēja. Viņiem noteikti ir labās īpašības un jūsu attiecībām ir stiprās puses. Taču šodien tu lasi, lai uzzinātu, ko darīt ar to, kas tev šajās attiecībās ir grūts.
Vecāku un bērnu attiecības bērnībā
Attiecības ar vecākiem mainīt ir grūti, jo tās veidojušăs burtiski mūsu katra dzīves garumā. Tas, kāda ir mūsu ģimene bērnībā ietekmē to, kā uzvedīsimies un kādas lomas uzņemsimies izaugot. Kopumā mēs to noteikti varam dzīves laikā mainīt. Taču kamēr citās attiecībās jaunas prasmes praktizēt var būt vieglāk, ar vecākiem varam neviļus atgriezties pamatuzstādījumos.
Vecāku un bērnu attiecības sākotnēji ir asimetriskas jeb tās nav vienlīdzīgas. Vecāka uzdevums ir rūpēties, sargāt, atbalstīt, bet bērna uzdevums ir augt un attīstīties, kļūt arvien neatkarīgākam līdz bērns ir spējīgs būt viens pats un dzīvot savu dzīvi. Tā tam vismaz būtu jābūt.
