Apkārtējo reakcija uz psiholoģisku traumu ir svarīga
Sociālais atbalsts mūs var aizsargāt pret pēctraumas stresa traucējumiem. Ja mums ir tuvi cilvēki, kuri spēj adekvāti, palīdzoši reaģēt, tas […]
Sociālais atbalsts mūs var aizsargāt pret pēctraumas stresa traucējumiem. Ja mums ir tuvi cilvēki, kuri spēj adekvāti, palīdzoši reaģēt, tas […]
Piesaistes nospiedumi: ko mēs iemācījāmies par mīlestību pirms spējām runāt? Pirms cilvēks spēj apzināti veidot atmiņas vai izprast jēdzienus kā
Traumatiska pieredze nav tikai tas, kas ar mums ir noticis — trauma ir tas, kas notiek mūsos pēc šī notikuma.
Trauma var dziļi ietekmēt cilvēka prātu un ķermeni, mainot to, kā viņš uztver pasauli un sevi. Pēc traumatiska notikuma daudzi
Būtībā disociatīva pieredze ir bijusi mums katram – ikdienas disociācija var tikt aprakstīta ar atsvešinātības izjūtu. Tā var izpausties kā
Kā tu rūpējies par sevi, kad centies rāpties ārā no emocionāli grūta laika?
Īsumā par kompleksiem pēctraumas stresa traucējumiem.
Pirms sāku detalizēti aprakstīt robežstāvokļa personības traucējumu specifiku, vēlos dalīties ar Margaritas (vārds mainīts, iegūta piekrišana) dzīvesstāsta pieredzēm, izjūtām un atmiņām. Margarita šobrīd ir 26 gadi, oficiāli diagnosticēta ar RPT pirms diviem gadiem. Mans ceļš ar klienti sākās pirms 3 gadiem, sastopoties ar viņu psihiatriskajā klīnikā pēc trešā suicīda mēģinājuma. Stāsts atklāj, cik nozīmīga ir vides pieredze traucējumu attīstībā.
Margarita savu bērnību apraksta kā baiļu, nedrošību, vientulības, ilgu un skumju māktu. Piedzimusi nepilngadīgiem vecākiem, tēvs no audzināšanas atteicies, viņu neiepazīstot. Margarita māti raksturo kā emocionāli vēsu, kritizējošu, kontrolējošu, stingru un noniecinošu.
Cilvēki uz notikumiem reaģē dažādi.
Trešais nedrošas piesaistes uzvedības modelis ir dezorganizēta piesaiste. Šo parasti redzam, ja vecāks ir baiļu avots. Tie ir vecāki, kuri bērnus rupji apsaukā, terorizē, neadekvāti soda…