Pirms sāku detalizēti aprakstīt robežstāvokļa personības traucējumu specifiku, vēlos dalīties ar Margaritas (vārds mainīts, iegūta piekrišana) dzīvesstāsta pieredzēm, izjūtām un atmiņām. Margarita šobrīd ir 26 gadi, oficiāli diagnosticēta ar RPT pirms diviem gadiem. Mans ceļš ar klienti sākās pirms 3 gadiem, sastopoties ar viņu psihiatriskajā klīnikā pēc trešā suicīda mēģinājuma. Stāsts atklāj, cik nozīmīga ir vides pieredze traucējumu attīstībā.
Margarita savu bērnību apraksta kā baiļu, nedrošību, vientulības, ilgu un skumju māktu. Piedzimusi nepilngadīgiem vecākiem, tēvs no audzināšanas atteicies, viņu neiepazīstot. Margarita māti raksturo kā emocionāli vēsu, kritizējošu, kontrolējošu, stingru un noniecinošu. Kliente atsauc atmiņā biežos mātes komentārus “tu man esi apgrūtinājums, slogs”, emocionāls atbalsts nozīmīgi iztrūcis, vienmēr tiekusies pēc mātes uzmanības un mīlestības. 7 g. vecumā ģimenē ienācis patēvs. Savu patēvu apraksta “ienīstu līdz sirds dziļumiem”. Viņš bijis valdonīgs, dominants varmāka, daudz pazemojis, agresīvs. No patēva piedzīvojusi emocionālu, fizisku un arī seksuālu vardarbību. Margarita asarām acīs stāsta “viņš mani sita, es nekad nezināju par ko, es nekad nevarēju būt droša – vai šodien mani sitīs vai nē.. es biju konstantās bailēs.. iekšēji jutu milzīga niknuma dusmas, kuras baiļu dēļ neuzdrošinājos atklāt.. bija bailes, ka cietīšu vēl stiprāk”. Margarita atklāj, ka ap 14 g.v. patēvs sācis seksuāli izmantot – sākotnēji licis pieskarties savam dzimumloceklim līdz notikusi izvarošana. Margarita veroties ar acu skatu pret logu it kā iegrimstot atmiņu ainā “tas notika tik bieži.. mamma vienmēr bija mājās.. viņa zināja.. neko nedarīja.. tajos brīžos gatavoja vakariņas, uz kurām mums visiem bija jāiet…Jārāda, ka esam ģimene”. Sieviete stāsta “man bija tik pretīgi, ka fiziski gribējies vemt.. gribējās sevi spīdzināt, sodīt un iznīcināt.. un tik bail vienlaicīgi.. tik ļoti gribējās nejust, pazust, nomirt…izmisums, bezcerība bija neizsakāmi liela. Likās, ka dzīvoju pilnīgā slazdā, cietumā, no kura nespēju izkļūt”. Tajā laikā sākās izteiktas suicidālas domas “vairāk par visu gribēju būt mirusi, gribēju izbeigt savas ciešanas, gribēju, lai patēvs atrod mani miruši, lai vairs neko man nevar izdarīt pāri.. es gribēju sevi nospīdzināt līdz nāvei.. sadurot, saplosot sevi. Naids pret sevi bija milzīgs.”. Paralēli bezspēcībai, aizvien vairāk pieaudzis arī naids pret māti. Reiz “spēlējoties ar papīra nazi” Margarita sākusi sevi graizīt – jutusi atvieglojumu, paticis vērot, kā asins tek, tas nomierinājis. Šāda uzvedība kļuvusi par pastāvīgu izteikti intensīvos emociju epizodēs “visas rokas, kājas, vēders man ir sakropļots..”
Ap 16 g.v. pievienojusies vienaudžu kompānijai, kas regulāri lietojusi alkoholu un narkotiskās vielas. Tur arī iepazinusies ar kādu puisi, veidojušās jūtas. Attiecības raksturo kā “dramatiskas” – bijuši konflikti, pat fiziska sišana no drauga puses, vairākkārt šķīrušies, tad sagājuši atkal kopā. Tādā emocionālā virpulī tuvība – šķiršanās notikusi līdz 18 g.v. Tā kā Margaritas māte bijusi prasīga atzīmju ziņā, sieviete vienmēr spējusi apvienot smago pieredzi mājās ar uzcītīgas un teicamas skolnieces priekšzīmi. Kliente pati atzīmē “tas izdevies, jo man viegli padevušās mācības, citādi es nevarētu, bija pārāk liela trauksme”. Pēc vidusskolas beigšanas iestājusies universitātē budžeta vietā, aizbēgusi no mājām, pilnībā pārtraukusi kontaktu. Sākotnēji dzīvojusi nabadzīgi, naudu pelnījusi, sniedzot seksuālus pakalpojumus. Universitātē iepazinusies ar draugu. Sākotnēji attiecības šķitušas piepildošas “es beidzot piedzīvoju, ka esmu kādam svarīga, kādam es rūpu..”. Tomēr Margarita atzīmē, ka drīz vien no viņas puses attiecībās sākusies sarežģītība – “man bija tik ļoti bail, ka mani pametīs, ka bieži vien provocēju konfliktus, pārmetu – “tu mani nemīli, neesmu tev svarīga.. tādos brīžos draugs kļuva distancētāks. Citreiz lietoja alkoholu.. manas bailes no atraidījuma pieauga, man bija jāglābj situācija – tad es sevi sāku griezt ar žileti un rādīt brūces, lai iegūtu atbalstu. Tas kādu laiku strādāju”. Kādā brīdī partneris sarunas gaitā informējis, ka vēlas šķirties. Tas Margaritā radījis pilnīgi izmisumu, bailes un spontānu pašnāvības mēģinājumu ar alkoholu un zāļu pārdozēšanu. Tajā brīdī draugs attiecības saglabājis. Margarita ieguvusi īslaicīgu atvieglojumu, bet pretrunīgās jūtas “es tevi ienīstu, bet lūdzu nepamet mani” tikai pieaugušas. Partneris kļuvis arvien distancētāks, kas Margaritā tikai veicinājušas baiļu izjūtas. Sekojuši vēl pašnāvības mēģinājumi. Pēc trešā suicīda mēģinājuma Margarita sapratusi, ka viņai nepieciešama ilgstoša, konsekventa profesionāla palīdzība.
Kas ir robežstāvokļa personības traucējumi un to raksturojums?
Vēsturiski psihiskie traucējumi tika dalīti neirotiska un psihotiska līmeņa grūtībās, robežlīmeņa traucējumu ievietojot starp abiem pa vidu – uz robežas. Pirmajā gadījumā indivīda grūtības var raksturot ar vieglākas izteiktības pakāpi – tādas, kas nerada būtiskas problēmas ikdienas funkcionēšanā. Turpretī pēdējā – cilvēkiem ir izkropļota, zudusi realitātes uztvere. Mūsdienās tiek piemērota emocionāli nestabila personības traucējumu diagnoze.
Personības traucējumus raksturo noturīgums laikā, kas veido ilgtermiņa grūtības dažādās dzīves sfērās. Dažkārt cilvēkiem pašiem grūti izprast savas emocionālās reakcijas, to ietekmi uz otra, apgrūtinoši ieraudzīt otra jūtas, grūtības reflektēt par savu emocionālo pieredzi. Bieži vien interpretācijas par otru personu vai apkārtējo pasauli tiek veidotas, balstoties savā tā brīža emocionālajā stāvoklī, kā rezultātā tā var tikt uztverta paasināta, intensīvāka. P., ja cilvēkam izveidojies skumju pilns noskaņojums ar pašpārmetošām, kritizējošām domām un aktualizētu mazvērtības izjūtu, tad tajā brīdī var saasināties bailes no pamešanas. Ja tas notiek, tad partneris (vai jebkurš cits) cilvēks var tikt pēkšņi atgrūsts, var aktualizēties konfliktaina uzvedība vai gluži pretēji izteikta vajadzība iegūt no otra apstiprinājumu par svarīgumu vai nepamešanu, savukārt citkārt – norobežošanās. Līdztekus šim var parādīties ar pašdestruktīva uzvedība, nepamatota greizsirdība.
Izteiktas bailes no pamešanas un atraidījuma. Bērnībā piedzīvojot nevērīgu attieksmi, vardarbību, atstāšanu novārtā, kritizēšanu, iztrūkstošu emocionālu atbalstu veido pazeminātu pašvērtējumu, mazvērtības un nevajadzīguma izjūtu. Netiek izveidota drošā piesaiste, beznosacījuma pieņemšana un mīlestība. Iztrūkstot veselīgai attiecību veidošanas pieredzei un piedzīvotajai traumatiskajai pieredzei, bieži pieaugušā vecumā tiek veidotas nestabilas, destruktīvas, vardarbīgas attiecības, tāpat ir izteikti grūti veidot emocionāli tuvas, uzticības pilnas attiecības.
Attiecībās ar otru notiek idealizācija, kas mijas ar devalvāciju, citiem vārdiem sakot, “es tevi tik ļoti mīlu, tu esi vislabākais”, kad mainoties citkārt pat maznozīmīgiem apstākļiem otrs tiek saskatīts kā ļauns, veidojas naidīgums, intensīvas dusmas. Attiecībās notiek nepārtraukta tuvināšanās – distancēšanās. Vēlme pieķerties mijas ar bailēm no pieķeršanās. Daudz svārstību. Var veidoties izteikta greizsirdība, izteikta vajadzība pēc uzmanības un rūpēm. Šiem cilvēkiem bieži ir iekšēja pārliecība “es neesmu mīlestības vērta”. Baiļu dēļ var aktualizēties otra atgrūdoša uzvedība, kas var novest pie tā, ka otrs šķiras un cilvēks iegūst pārliecību “redzi, es neesmu mīlestības vērts, mani vienmēr pameta”, neieraugot, attiecību šķiršanas dinamiku. Nereti notiek iesaistīšanās vardarbīgās attiecībās, kas tiek attaisnota un paciesta “vissvarīgākais, lai neesmu viena”, “šeit man tik daudz nedara pāri kā bērnībā, tāpēc jau ir labi”. Bieži vien šīs attiecības var raksturot kā vētrainais, konfliktainais, intensīvas, enerģiju paņemošas.
Bieži vien cilvēki ar RPT izjūt iekšēju tukšuma izjūtu, haotiskumu, nestabilitāti, neskaidrību un apjukumu. Bieži viņi izsaka “es nezinu, kas un kāds es esmu”, “es nezinu, kas man patīk un ko es vēlos”, kas parāda neskaidru identitātes izjūtu. Līdz ar to izjūta par sevi var mainīties atkarībā no cilvēkiem, ar kuriem konkrētajā brīdī atrodas kopā. Savā ziņā vajadzība pēc piederības un pieņemšanas ir tik izmisīga, ka notiek pielāgošanās citiem, zaudējot un neattīstot savu identitāti.
Šiem cilvēkiem raksturīgs jūtīgums pret apkārtējiem un iekšējiem stimuliem, kas veicina izteiktas emocionālās svārstības un grūtības emociju regulācijā. Metaforiski tiek teikts “cilvēks bez ādas”. Iekšējā stāvoklī vienlaicīgi var mīties izteiktas dusmas, naidīgums ar pavadošām skumjām, nomāktību, trauksmi, bailēm. Emocijas ir izteikti labilas – dienas laikā var piedzīvot krasas emociju pārmaiņas – no pacilātības līdz izmisumam ar vēlmi mirt. Emociju pārmaiņas varētu raksturot “kā pa amerikāņu kalniņiem”. Akcentējas grūti izturamas un vadāmas intensīvas dusmas. Bieži vien emocijas tiek izreaģētas pašdestruktīvā uzvedībā (griešana, sevis dedzināšana, alkohols vai narkotiskās vielas u.c.) vai tieši pretēji – notiek izolēšanās.
Impulsivitāte var radīt nopietnus draudus sev. Tā ietekmē visas sfēras – psihoemocionālo, fizisko, psihosociālo, arī finansiālo. Emocijas var tikt izreaģētas uzvedībā, piemēram, sevis savainošanā vai pat impulsīvā pašnāvības mēģinājumā. Vienlaikus var būt raksturīgi impulsīvi, neapdomīgi pirkumi, pārmērīga pārēšanās, impulsā pārtrauktas attiecības, neapdomīga seksuālā uzvedībā. Ir stimuls un sekundes reakcija.
Saskaroties ar sāpīgām, traumatiskām vai intensīvām atmiņām un emocijām cilvēks var disociēties (psihes aizsargmehānisms), tā teikt “atslēgties”, lai pasargātu sevi no grūti izturamiem emocionāliem.
Emocionālās svārstības, impulsīvā daba, dziļā bezcerībā, vientulība, bailes no pamešanas tas viss var aktualizēt pašdestruktīvu un pašnāvniecisku uzvedību, lai īstermiņā šķietami stabilizētu psihoemocionālo stāvokli. Citkārt (un bieži) arī pašnāvības mēģinājumus un pat pabeigtas pašnāvības. Šis personības traucējums korelē ar augstu suicīda risku.
Rakturīga melnbalta domāšana, ko varētu izteikt ar “viss ir lieliski” vai “viss ir slikti”; “otru es mīlu” vai “otru es ienīstu”. Situācijas, cilvēki tiek uztverti galējībās ar grūtībām saskatīt spektra vidus daļu. Piemēram, otru cilvēku var arī mīlēt tad, ja uz viņu dusmojas vai viņš uz otru.
Kā šie traucējumi veidojas?
Šo traucējumu etioloģija ir komplicēta. Traucējumu veidošanās process ir multifaktoriāls, iekļaujot ģenētiskos, neirobioloģiskos, psiholoģiskos un psihosociālos faktorus. Tiek noteikts, ka lielākā daļa cilvēki ar RPT ir piedzīvojuši smagas, ilgstošas, traumatiskas pieredzes bērnībā vai pusaudžu vecumā (piemēram, emocionāla, fiziska, seksuāla vardarbība, novārtā pamešana, alkoholisms ģimenē, citas psihiskas saslimšanas ģimenes anamnēzē u.c.). Vienlaikus arī ģenētiskā predispozīcija ar impulsivitāti, jūtīgumu, emocionalitāti ir nozīmīga formēšanās procesā. Smadzeņu darbībā identificētas izmaiņas amigdalas aktivitātē un prefrontālajā garozā, kas ir atbildīgas par emociju regulāciju un impulsu kontroli.
Komorbīdas saslimšanas
Pavadoši RPT bieži tiek diagnosticēta depresijas, bipolāri – afektīvi, trauksmes, ēšanas traucējumi, posttraumatiskā stresa sindroms, kā arī alkohola un narkotisko vielu atkarība.
Par psihoterapiju, medikamentozo terapiju, ieteikumi klientiem un tuviniekiem lasi nākamajā rakstā.
Izmantotās literatūras saraksts:
Boone, K., Vogel, A. C., Tillman, R., Wright, A. J., Barch, D. M., Luby, J. L., & Whalen, D. J. (2022). Identifying moderating factors during the preschool period in the development of borderline personality disorder: a prospective longitudinal analysis. Borderline Personality Disorder and Emotion Dysregulation, 9(1).
Gupta, N., Gupta, M., Madabushi, J. S., & Faiza Zubiar. (2023). Integrating Psychosocial Risks With Emerging Evidence for Borderline Personality Disorders in Adolescence: An Update for Clinicians. Cureus.
Seeger, F.R., Neukel, C., Williams K., Wenigmann, M., Fleck L., Georg, A.K., Bermpohl, F., Taubner, S., Kaess, M., Herpertz , S.C. (2022). Parental Mental Illness, Borderline Personality Disorder, and Parenting Behavior: The Moderating Role of Social Support. Current Psychiatry Reports , 24(11).
Sharp, C., Vanwoerden, S., Jouriles, E. N., Godfrey, D. A., Babcock, J., McLaren, V., McFarlane, J., Brashear, B., Walton, Q., & Temple, J. R. (2020). Exposure to interparental intimate partner violence and the development of borderline features in adolescents. Child Abuse & Neglect, 103.