Nedroša piesaiste
Tā saistīta ar depresiju, izjūtu neesmu svarīgs, esmu neredzams, ruminēšanu (overthinking), paškritiku, naidīgu attieksmi pret sevi. Lasi par nedrošu piesaistes izcelsmi un ietekmi. Klāt rakstam pievienots uzdevums pašizziņai!
Piesaiste
Ko darīt, lai attiecības veidotu drošākas?
Cilvēki ar nedrošu piesaisti attiecībās cenšas izvairīties no negatīvajām emocijām. Trauksmainas piesaistes gadījumā tas notiek cenšoties apmierināt visas potenciālās vajadzības apkārtējiem, tā šķietami veidojot savienību, kurā negatīvajām emocijām nav iemesla. Savukārt izvairīgie cenšas no negatīvajām emocijām izvairīties, emocionālo sfēru pilnīgi noliekot malā. Viss ir praktiski pārrunājams, risināms, excelī ievadāms, emocijas ir liekas.
Tikai abas šīs stratēģijas, lai cik labi domātas, ir neiespējami īstenot, jo ikdiena nes arī nepatīkamus notikumus un emocijas. Tās būs jāmācās pamanīt, izturēt, komunicēt, rīkojoties konstruktīvi. Labās ziņas – uzvedības modeļus var mainīt.
Ir gan jāsamierinās, ka drošas attiecības būs garlaicīgākas, bez romantizētām sirdssāpēm. Drošība nozīmē, ka man nav bažu par to, vai otrs mani mīl. Drošās attiecībās partneri prot komunicēt savas vajadzības – gan par laiku,kas vajadzīgs sev, gan par laiku, ko gribam pavadīt kopā – tādā veidā, kas ir…
Dezorganizēta piesaiste
Trešais nedrošas piesaistes uzvedības modelis ir dezorganizēta piesaiste. Šo parasti redzam, ja vecāks ir baiļu avots. Tie ir vecāki, kuri bērnus rupji apsaukā, terorizē, neadekvāti soda…
Izvairīga piesaiste
Šo piesaistes stilu raksturo tas, ka atklātām un spontānām emocijām īsti nekur nav vietas. Ne vecāku emocijām, ne bērna. Tie ir vecāki, kas nespēj tolerēt bērna emocijas…
Kas ir piesaiste?
Piesaiste ir labs veids, kā paskatīties uz agrīnajām un noturīgajām pieredzēm. Vai tā var prognozēt un noteikt itin visu? Noteikti ne. Piesaistes teorijai tās “tīrajā” un agrīnajā formā ir vairāki trūkumi. Galvenokārt tas, cik lielā mērā to dažkārt speciālisti un nespeciālisti cenšas padarīt nozīmīgāku nekā tā ir. Var dzirdēt apgalvojumus, ka piesaiste nosaka to, cik daudz pelnīsim un kā jutīsimies ikdienā, ar kādiem traucējumiem saskarsimies, ka tā ir vienāda ar visiem cilvēkiem mūsu dzīvē. Un kaut kādas no šīm korelācijām noteiki pastāv. Bet daudz vairāk par piesaisti mūsu dzīves panākumus ietekmē socioekonomiski apstākļi, kultūra, temperaments. Šajā rakstā mēs par piesaisti runāsim nevis tāpēc, lai pateiktu, ka tas, kas notika ar tevi 2 gadu vecumā, nosaka visu tavu dzīvi, bet tāpēc, lai saprastu pieredzē apgūtos uzvedības modeļus tuvās attiecībās. Tātad tas, ko piesaistes konstrukts mums dod, ir vienu veidu, kā domāt par sevi un savām attiecībām un no tāda viedokļa man tas patīk. Tāpat kā, šķiet, visam internetam šobrīd.
Piesaiste ir bioloģiski noteikta vajadzība pieķerties aprūpes personai Iedomājies mērkaķīti, kurš turās mammas kažokā. Vai cilvēkbērnu, kurš aizmieg saķēris mammas vai tēta roku. Tieši tik stipra vajadzība.
Kad bērnam ar vecāku ir droša piesaiste, vecāks palīdz bērnam emocionāli grūtos brīžos, izskaidro, mierina un ir klātesošs. Kopumā vecāks pats ir tik mierīgs un drošs, ka rada drošu, uzticēšanās pilnu vidi saiknē ar bērnu. Tas tad kļūst par bērna iekšējās darbības modeli par to, kādi ir viņa noklusējuma uzstādījumi.
Savukārt nedrošu piesaisti raksturo nesakritība starp bērna vajadzībām un to, kā vecāki reaģē. Nedrošai piesaistei izšķir trīs veidus: trauksmainu, izvairīgu un dezorganizētu piesaisti…
Ja mani ieraudzīs pa īstam, tad nemīlēs
Šīs domas pamatā mēdz būt izjūta, ka es neesmu gana labs/laba, lai kāds, iepazinis manas neērtās, nepatīkamās daļas, mani tomēr pieņemtu.
Grūtības runāt par savām jūtām – piesaiste
Bieži izplatīta nedrošas piesaistes pazīme ir tas, ka man pieaugušā vecumā ir grūti runāt par savām jūtām un vajadzībām.