Kā draudzēties pieaugušajiem

Kad bijām bērni, draudzība šķita pašsaprotama – pietika ar to, ka sēdi vienā solā. Pieaugušajiem šis process, šķiet, kļūst sarežģītāks: ir darbs, ģimene, grafiki, kredīti un vēl vesela kaudze pienākumu, kas atstāj maz vietas spontāniem “gribi draudzēties?” brīžiem. Un tomēr – arī pieaugušajiem draudzība ir ne tikai iespējama, bet arī ārkārtīgi vajadzīga. Tikai noteikumi ir nedaudz citi.

1. Draudzību veido divi cilvēki

Lielākā kļūda ir uztvert draudzību kā kolektīvu pasākumu. Draudzības primārais mērķis nav draugu kompānija vai pēc iespējas lielāks draugu skaits. Patiesībā attiecības veido divi cilvēki. Pat ja atrodaties lielākā grupā, draudzības kodols vienmēr paliek divu cilvēku mijiedarbībā – starp tevi un otru. Ja ceri uz filmās redzētu draugu grupu, var sanākt gaidīt ilgi.

2. Izsaki konkrētu piedāvājumu

“Jā, mums vajadzētu kādreiz satikties” ir labai domāts teikums, bet tas bieži vien nozīmē – “mēs satiksimies pēc gada”. Ja vēlies draudzēties, piedāvā konkrēti: “Aizejam trešdien uz kino?” vai “Sestdien ejam pārgājienā?” Skaidrība rada drošību.

3. Esi elastīgs

Ja vienīgais, ko esi gatavs darīt, ir spēlēt šahu vai apspriest tikai savu iecienīto seriālu, draudzība ātri izplēnēs. Pieaugušo draudzība balstās spējā pielāgoties. Ja otram patīk skriet, bet tev ne, – varbūt vari vienkārši satikties pēc skrējiena uz tēju. Elastība noderēs jebkurām attiecībām. Vērtība ir arī cilvēkiem, kuri aizņem mazu, bet specifisku vietu mūsu dzīvē, tā to bagātinot.

4. Nav viena universāla “superdrauga”

Pieņem, ka nebūs tā, ka viens cilvēks pildīs visas tavas vajadzības: izcils klausītājs, filozofs, ceļabiedrs, attiecību padomdevējs, treniņu čoms un arī bērnības nostalģijas eksperts vienā personā. Tas ir kā mēģināt atrast kafijas automātu, kas arī cep kūkas un spēlē vijoli. Labāk izbaudi katru draudzību tās unikālajā formā.

5. Tu drīksti gribēt mazāk

Tu drīksti negribēt draudzēties tik daudz, tik bieži, tik lielā skaitā, cik citi. Mēs esam dažādi. Ne visiem vajag plašu draugu loku. Ja tev pietiek ar dažiem tuviem cilvēkiem – tas ir ok. Liels draugu skaits nav ne veselības, ne panākumu rādītājs. Tas patiesībā kādreiz var norādīt uz tendenci draudzēties virspusēji un grūtībām veidot dziļas, ciešas attiecības. Dažreiz mazāk tiešām ir vairāk. Bet atceries, ka ikvienam, arī introvertiem, vajag vismaz pāris tuvu cilvēku. Ja pašlaik tev tādu nav, ir vērts padomāt, kurās vidēs tu vari draugus iegūt. Vai tev ir kāds hobijs, kuru vari veikt jaunā vidē? Varbūt ir kāds kolēģis, kuram ir potenciāls kļūt par draugu? Varbūt kāda paziņa, kura vienmēr likusies tiešām interesanta un atvērta komunikācijai?

6. Atteikums nav pasaules gals

Ja kāds pasaka “šoreiz nevaru”, tas nenozīmē, ka viņš nekad vairs nevēlēsies ar tevi tikties. Pieaugušo dzīvē “nevaru” bieži nozīmē tikai to, ka kalendārs ir pilns vai ka kāds bērns saslimis. Mēģini neuztvert to personiski.

7. Savukārt, ja atteikumi no drauga kļūst par ieradumu…

…tad varbūt vērts paskatīties apkārt. Ne visi cilvēki, kas ienāk mūsu dzīvē, ir domāti, lai tur paliktu. Tas ir normāli. Ja draudzība neveidojas abpusēji patīkama, iespējams, tavs īstais draugs jau gaida citā lokā. Lasi vairāk par draudzības sarkanajiem karogiem šajā rakstā.

8. Draudzība nav sacensība

Diemžēl pieaugušie dažkārt aizmirst šo vienkāršo patiesību. Ja tu katrā sarunā steidzies pierādīt, ka esi sasniedzis vairāk, ātrāk vai tieši otrādi – tev iet grūtāk, smagāk -, tad otrs cilvēks var justies nepamanīts. Dažreiz to darām neviļus, gribot turpināt sarunu, just līdzi. Citreiz satraucamies, ka otrs nepamanīs mūsu vērtību. Taču labā draudzībā jums abiem pietiek vietas. Atceries: draudzība nav konkurss, kurā dalām medaļas. Tā ir kopīga telpa, kur abi var būt paši un justies labāk.

3 mazas receptes draudzībai šonedēļ

1. Uzraksti draugam ziņu bez iemesla.
Ne vienmēr ir vajadzīgs grandiozs plāns. Vienkārši pajautā: “Kā tev iet?” vai atsūti joku, kas liktu otram pasmaidīt. Tas atsvaidzinās attiecības un signalizēs “Man rūp, es tepat”.

2. Piedāvā konkrētu tikšanās laiku.
Nevis “vajadzētu kādreiz aiziet uz kafiju”, bet: “Ko teiktu par kafiju ceturtdien plkst. 17.00?” Skaidrība uzreiz dod iespēju otram reāli ieplānot un atbildēt. Un nenobīsties no pirmā ”nevaru” – jūs noteikti atradīsiet citu laiku, kas der abiem!

3. Dari kaut ko jaunu kopā.
Ja jūsu tikšanās vienmēr ir vienā kafejnīcā, pamēģini ko citu: izstāžu zāli, pastaigu svešā rajonā, galda spēļu vakaru, teātri, velobraucienu. Jauni iespaidi rada kopīgas atmiņas un satuvina.

Atceries – siltums, labvēlība un konkrētība attiecībās vienmēr atmaksājas vairāk nekā slēpšanās aiz “esmu tiiik aizņemts”.

Draudzēties var būt mierīgi un labi, dod sev un citiem iespēju.

Scroll to Top

Discover more from TIEK

Subscribe now to keep reading and get access to the full archive.

Continue reading