Kompulsīva pārēšanās
Šis ir ieskats žurnāla “TIEK“ rakstā.
Aizdomāties par šo jautājumu rosināja aizvien biežāk novērotā situācija, kad pie speciālistiem vēršas pacienti ar liekā svara problēmām vai pārmērīgas ēšanas traucējumiem un viņu mērķis ir reducēt aptaukošanos, nevis ārstēt ēšanas traucējumus. Taču, lai efektīvi reducētu traucējumus ilgtermiņā, speciālistam būtu jāiztaujā arī par ēšanas uzvedības paradumiem, lai precīzi noteiktu cēloni un diferencētu kompulsīvu pārēšanos no nerekurentas pārēšanās vai citiem ar ēšanas uzvedību saistītiem traucējumiem. Tuvojas svētku laiks un reizēm katram gadās apēst par daudz, bet vienreizēja nespēja pretoties kārdinājumam nenorāda uz turpmāk aprakstītajiem traucējumiem.
Nereti uzturspeciālistu vai citu ārstu pacienti sūdzas par aptaukošanos, svara pieaugumu vai vēlmi zaudēt svaru, taču gandrīz neviens nesūdzas par ēšanas traucējumiem. Pacienti sūdzas, sakot: “Saprotu, ka man ir liekais svars, man ir vājš raksturs lai ar to cīnītos, tādēļ nezinu ko darīt, kā atbrīvoties no virssvara. Darbā un mājās stresa daudz, regulāri paēst nesanāk...”
Tikai izjautājot sīkāk par ēšanas paradumiem, cilvēks atklāj, ka: “Tieksme apēst šokolādīti pēc darba vairs nav kontrolējama, to nevar pārvarēt, tā ir stiprāka par mani. Kad sāku ēst, apēdu ļoti, ļoti daudz šokolādes vai citu saldumu. Radies liekais svars un ar to cīnos, izmantojot dažādas diētas…”
