Tiek veidotais saturs ir kvalificētu, izglītotu speciālistu un pieredzējušas komandas plānots, veidots, pārskatīts. Tiek ir droša vieta, kur saņemt psiholoģisko atbalstu un pierādījumos balstītu informāciju kritiski domājošiem cilvēkiem

Domāšanas kļūdas, kas var traucēt komandas rezultātiem

Domāšanas kļūdas, kas var traucēt komandas rezultātiem

Šis ir ieskats žurnāla “TIEK“ rakstā.

Domāšanas kļūdas piemīt mums visiem neatkarīgi no tā, cik izglītoti un pieredzējuši esam. Tās palīdz ātri sašķirot notikumus attiecīgajos “plauktiņos”, lieki nekavēties un izvairīties no apjukuma ikdienā. Dažreiz domāšanas kļūdas ir tik automātiskas, ka pat nepamanām daļu informācijas, kas mums pieejama.

KĀPĒC PAR TO DOMĀT?

Strādājot komandā, ir svarīgi saprast savas domāšanas kļūdas, lai varētu:

  • Veicināt iekļaujošu darba vidi, kur ikviens ir novērtēts un cienīts.
  • Uzlabot līdera efektivitāti. Vadītāji, kuri apzinās savas un savu apkārtējo iespējamās domāšanas kļūdas, ir labāk sagatavoti izaicinājumiem ikdienā. Visās komandās ik pa laikam rodas spriedze-lai tā nepāraugtu konfliktos, jāsaprot apstākļi.
  • Mazināt diskrimināciju. Neapzinātas domāšanas kļūdas noved pie diskriminējošām, pazemojošām rīcībām. Pat tad, ja tās ir neapzinātas. Savukārt pieņemošā vidē cilvēki var justies droši un viņiem ir lielāka motivācija parādīt labu sniegumu.

KĀDAS DOMĀŠANAS KĻŪDAS MŪS VAR SKART KOMANDĀ?

1.Iekšgrupas kļūda: dot priekšroku un redzēt glaimojošā gaismā cilvēkus, kas ir manā iekšgrupā jeb ir man līdzīgāki; Savukārt cilvēkus, kas ir ārpus šīs grupas (ārgrupu) uztvert atšķirīgi. Tas izklausās pavisam likumsakarīgi, tomēr dažādos kontekstos var būt kaitējoši, par to tālāk.

Jāsāk ar to, ka iekšgrupa ne vienmēr nozīmē, ka esam formāla komanda, piemēram, ne vienmēr tā apvieno visus, kas strādā publisko attiecību nodaļā vai praktiski atrodas vienā telpā.

Piemēram, iekšgrupas un ārgrupas attiecības var būt starp vecajiem darbiniekiem un jaunajiem. Tad pieredzējušie darbinieki ar lielāku cieņu un iejūtību izturas pret citiem pieredzējušiem darbiniekiem, bet ir kritiskāki, asāki, prasīgāki pret jaunajiem.

Arī sporta komandās, kur teorētiski visi šķietami ir vienoti, var izveidoties šādas attiecības. Iemesli, kāpēc cilvēki apvienojas, ir dažādi. Var gadīties, ka kliķe (iekšgrupa) izveidojas no cilvēkiem, kuri studējuši vienā universitātē. Iespējams, kāds vadītājs neapzināti dod svarīgākus uzdevumus (vai pat bonusus un paaugstinājumus) tiem, kas ir gājuši to pašu izglītības ceļu, ko vadītājs, jo izjūt kopību ar šiem darbiniekiem. Tas var būt nevainīgi, pat neapzināti, tomēr veicināt negodīgu attieksmi darba vietā.

Iekšgrupas domāšanas kļūda var novest pie tā, ka idejām, ko izsaka savējie, tiek dota iespēja, tās var tikt uzskatītas par labākām, svarīgākām, loģiskākām, kamēr citu izteiktajam netiek dota iespēja.

Pilno rakstu lasi abonējot šeit vai nopērkot žurnāla ceturto numuru.

Lai vīriešu problēmas nekļūtu par visu problēmām

Lai vīriešu problēmas nekļūtu par visu problēmām

Reliģisko un garīgo domstarpību spriedze ikdienas konfliktos

Reliģisko un garīgo domstarpību spriedze ikdienas konfliktos

0