Reliģisko un garīgo domstarpību spriedze ikdienas konfliktos
Šis ir ieskats žurnāla “TIEK“ rakstā.
Savā labvēlīgākajā izpausmes formā reliģija un garīgums ir fenomeni, kas rosina uz toleranci, iecietību, līdzjūtību un saikni ar veselumu. Viena no galvenajām reliģijas funkcijām ir apvienot cilvēkus sociālā, morālā un garīgā kopienā (Pargament & Exline, 2022).
Draudzes un citas reliģiskas un garīgas kopienas ir vietas, kurās cilvēki veido savstarpējās saiknes, personiskas attiecības un iegūst piederības izjūtu grupai. Tā ir organizēta vide ar vienotu ideoloģiju, vērtībām un aktivitātēm (Itzhaki & Cnaan, 2019). Līdz ar to tikai likumsakarīgi, ka ievērojams skaits pētījumu liecina, ka cilvēki, kuri iesaistās reliģiskās un garīgās kopienās, uzrāda ieguvumus kā psihiskajai un emocionālajai, tā arī fiziskajai veselībai (Pargament & Exline, 2022).
Dalība reliģiskās un garīgās kopienās ir saistīta ar augstāku dzīves labizjūtu, augstāku apmierinātību ar savu veselības stāvokli, augstāku vēlmi iesaistīties sociālajās aktivitātēs, piemēram, politiskajā darbībā un brīvprātīgo darbā (Itzhaki & Cnaan, 2019). Starp ieguvumiem tiek minēts arī ilgāks mūžs (Koenig et al., 2012; Omāna, 2018).
Tomēr ne visos gadījumos reliģiskās un garīgās kopienas izpauž sevi to labvēlīgākajā iespējamajā veidā. Nereti kopiena piedāvā atbalstu, iecietību un līdzjūtību tikai tiem, kuri atbilst kopienas uzturētajam uzskatu, domāšanas un rīcību modelim. Savukārt pret tiem, kuri nepiekrīt kopienas identitātei, praksēm, vērtībām un ideoloģijai, attieksme var būt gluži atšķirīga. Turklāt, tā kā kopienas savstarpējo attiecību saiknes caurvij svētuma tematika, konflikti kas skar reliģiskos un garīgos uzskatus, var būt īpaši spēcīgi un dziļi skaroši (Pargament & Exline, 2022).
