Lai vīriešu problēmas nekļūtu par visu problēmām
Šis ir ieskats žurnāla “TIEK“ rakstā.
“Kā tu jūties?” Tas ir jautājums, ko katrs no mums dzird un uzdod ja ne katru dienu, tad noteikti gana bieži, lai būtu zināmas tipiskās atbildes – labi, slikti, normāli. Visticamāk, šāda komunikācija par to, kā es jūtos, ir tik pierasta, ka nemaz neprasa paskaidrojumus – atkarībā no tā, ar ko runājam, varbūt pastāstām, kāpēc jūtamies labi, slikti vai normāli. Tomēr ko tas īsti nozīmē un cik daudz pasaka par patiesajām izjūtām? Piemēram, ko nozīmē justies slikti – vai tas nozīmē, ka man sāp galva? Ka esmu ļoti izsalcis? Noguris? Varbūt mani kas nomāc vai satrauc?
Sniedzot psiholoģisko atbalstu, šādus precizējošus jautājumus nākas uzdot gana bieži, un nereti atklājas, ka identificēt to, kas slēpjas aiz “labi” vai “slikti” nav viegli. Tas prasa zināšanas par to, kādas emocijas mums ir, spēju tās atpazīt un nosaukt, un, pirmkārt, tas prasa spēju atzīt, ka arī man šīs emocijas piemīt un es tās mēdzu izjust.
