6 svarīgi draudzības sarkanie karogi jeb brīdinājuma zīmes, ka draudzība iegājusi nepareizā gultnē. Vai draugs tikai dalās, bet meklausās? Vai jūti daudz neadekvāta vērtējuma, kritikas, varbūt skaudību no drauga? Pētījums par draudzību un ēšanas traucējumiem rāda interesantu un skumju ainu: kad cilvēki draugu grupās daudz kritizē savu svaru, sūdzās par resnumu, norāda uz vajadzību notievēt, tam ir kauzāla ietekme uz ēšanas traucējumu uzvedību. Lasi vairāk žurnālā.

Novecošana. Konsultatīvā psiholoģe Evita Štāla raksta kāpēc ir tik izaicinoši saskarties ar savu novecošanu, pat tad, ja uz citu krunciņām skatāmies ar maigumu? Kā labi novecot? Kā necīnīties ar dabisku procesu, bet ļaut sev pilnasinīgi dzīvot, neiestrēgstot pagātnē, bet veidojot dzīvi tagadnē.

Kas ir mākslas terapija. Kādos gadījumos var vērsties pie mākslas terapeita? mākslas terapija balstās teorijā, ka jebkurš cilvēks no dabas ir radošs. Nav neviens cilvēks uz zemeslodes, kurš bērnībā (kaut mazliet) nav spēlējies, rotaļājies, dauzījies. Mākslas terapija šo cilvēka autentisko radošumu uztver kā milzīgu resursu. Raksta Viesturs Roziņš, mākslas terapeits.

Kā labāk atbalstīt cilvēku, kurš noveco? Ko nedarīt? Ko darīt un kā komunicēt ar vecāka gada gājuma cilvēkiem, kas mēdz pacelt balsi, ir viegli aizkaitināmi un ātri apvainojas? Kad jāvelk robeža, bet kad jāatbalsta vecāka gada gājuma cilvēki?
Raksta sociālo procesu pētniece, sociālās antropoloģijas pasniedzēja Dr. philol. Ilze Mileiko. Viņas zinātniskās intereses ietver medicīnas antropoloģiju, demogrāfijas un ģimenes politikas, dzimtes un seksualitātes pētniecību.