Sērot ir grūti, bet vajag
Sēras ir pretīgi, grūti, ej prom, negribu, kāpēc es, kāpēc man, es negribu to just. Tās izdzīvot prasa lielu līdzjutību pret sevi un galvenokārt gatavību atzīt, cik nepatīkami tas ir.
Neviena emocija nav slikta - sēras atgādina, kas tev ir svarīgs, ko tu dzīvē augstu vērtē un vēlies paturēt. Tu neesi slikts, ka sēro.
I. Runā par to, kad esi gatavs
izpētīts, ka sērojot palīdz dalīšanās stāstos par zaudējumu. Turklāt, ir pētījumi, kas rāda, ka tas var palīdzēt pat labāk par došanos pie speciālista.
Iespējams, tas ir tāpēc, ka normālās sērās dalīšanās ar tuviniekiem ļauj mums gan apstrādāt notikušo, gan justies tuvākiem.
2. Padomā, vai ir kāda darbība, rituāls, ko tu vēlētos veikt.
Pētījumi rāda, ka individuāli sērošanas rituāli ļauj justies labāk. Tie nevar prognozēt, cik ilgi vai intensīvi sērosi, tomēr cilvēki pētījumos apliecina, ka svecītes aizdedzināšana, kapu apmeklēšana un citi rituāli ir palīdzoši tam, lai palēnām justos labāk.
Arī pēc ilgāka laika var būt svarīgi to darīt un tas nenozīmē, ka cilvēks pārmērīgi sēro.
Savukārt kolektīvi sērošanas rituāli, no kuriem noteikti pazīstamākais ir bēres, pilda citu funkciju. Pašu cilvēku vērtējumā tie nemazina sēru intensitāti.
Taču caur kolektīvo sērošanu, kur tā vairs nav tikai mūsu individuālā lieta, bet arī kopienas zaudējums, tie var palīdzēt rast jēgu, ievietot notikumu mūsu dzīves pieredzes stāstā. Tāpēc arī kolektīvi sērošanas rituāli ir svarīgi un noderīgi. Esi kopā ar citiem.
3. Jūti to, ko tu jūti.
Ceļš uz priekšu, uz atvieglojumu, vienmēr ir "cauri" emocijām. Grūtu emociju gadījumos tas ir sarežģīti, var gribēties no tām aizbēgt, tās apspiest, noliegt zaudējuma svarīgumu vai veltīt laiku mierinot citus, tā menedžējot citu emocijas un reakcijas, lai nebūtu laika savām.
Taču emocijas nekur nepazūd.
Sēras būs jāizsēro.
Ja nespēj par zaudējumu runāt, pamēģini citādāk - piemēram, vari palūgt kādam padalīties ar stāstu par aizgājušo, vari paklausīties mūziku, kas palīdz sajust savas emocijas.
Atceries, sēras nav lineāras - ir normāli, ka arī tajās būs ikdienišķi un viegli mirkļi - tas nenozīmē, ka tu sēro nepareizi. Tas nozīmē, ka tu turpini dzīvot, tava psihe ir adaptīva.
Ja sēras ir ilgas, apgrūtina ikdienu un sagādā nesamērīgas ciešanas, tad ir vērts griezties pie speciālista, jo dažreiz mums visiem vajadzīgs vairāk atbalsta.
Atsauce: Huibertha B. Mitima-Verloop, Trudy T. M. Mooren & Paul A. Boelen (2021) Facilitating grief: An exploration of the function of funerals and rituals in relation to grief reactions, Death Studies, 45:9, 735-745, DOI: 10.1080/07481187.2019.1686090
