6 iespējami skaidrojumi tam, kāpēc tu par daudz dalies

Vai tu stāsti par daudz, par biežu, varbūt pārāk personīgas lietas un pēc sarunām jūties nepatīkami atkailinājies?

Ļoti iespējams, viss bija kārtībā, bet tavs satraukums un perfekcionisms ņem virsroku, meklējot kļūdas.

Ko es pateicu nepareizi, ko varēju pateikt labāk, vai nepateicu par daudz, par skaļu...

Ja tev raksturīga trauksmainība, iespējams, tā ir tava trauksme, kas dažreiz traucē mierīgi uztvert draudzīgas, tuvas saiknes.

Taču, ja tu regulāri dalies par daudz, iespējams, tas ir tāpēc, ka:

1) Jūties vientuļi, tev trūkst tuvu attiecību, sarunu un tā mēğini ātri tuvināties.

2) Tev trūkst zināšanu par dažādām attiecībām un to, ka tās prasa dažādas robežas. Ne visi draugi ir vienādi, ar kādu var dalīties par ikdienu un izaicinājumiem darbā, vēl kāds ir vairāk ballīšu kompanjons, cits vienkārši labs kolēģis - katras attiecības ir atšķirīgas.

3) Tev sarunas gaitā ir grūti novērtēt, kā citi jūtas, kad pārmērīgi dalies. Traģiskas, sāpīgas lietas apstrādāt prasa spēku, jārēķinās, ka ne visi cilvēki to vienmēr var.

4) Sarunā tev rodas trauksme un vēlies aizpildīt klusuma pauzes, paskaidrot sevi, tas kļūst par riņķa danci, kurā grūti apstāties.

5) Tev ir grūti izvērtēt, kas vispār ir privāta un pārmērīgi intīma informācija.

6) Varbūt neapzināti centies radīt citos satraukumu par sevi, parādīt, cik slikti tev patiesībā iet. Piemēram, melni joki par to, ka dzīvei nav jēgas, ne vienmēr ir joki, tajos var slēpties mūsu izmisums.

Ja bieži pēc sarunām jūties atkailinājies, trausls, ievainojams, ir vērts pārrunāt to ar speciālistu.

Lasi vairāk “TIEK“ žurnālā