5 iemesli, kāpēc lietot zāles var būt grūti
Sāksim ar atrunu, ka visiem cilvēkiem ar mentālās veselības grūtībām nav nepieciešami medikamenti.Ne visiem cilvēkiem, kas uzsāk medikamentu lietošanu, tie palīdz.
Bet daļai cilvēku piemēroti medikamenti ir viņu veselības stūrakmens. Kāpēc pat tad, ja medikamenti palīdz, tos lietot var būt emocionāli grūti?
1. Vērtējums par sevi
Var būt domas, ka esmu sliktāks, slims, jo man taču vajag zāles. Negribas ''staigāt ar kruķiem'' un var būt vēlme pārtraukt medikamentu lietošanu, lai pierādītu, ka esmu vesels un neesmu atšķirīgs, vājš.
Jā, tas nav godīgi, ka tev jādzer zāles, lai justos un spētu funkcionēt līdzīgi, kā citi bez zālēm. Tas ir skumji, kaitinoši, apgrūtinoši. To ir vērts sajust un izsērot, un palaist vaļā un galu galā sev atgādināt, ka tava dzīve bez zālēm bija citos veidos daudz grūtāka. Praktizē līdzjūtību pret sevi - gan par to, ka jādzer zāles, gan, ka besī dzert zāles un tāpēc brīžiem jūti aizkaitinājumu.
2.Šaubas par to efektivitāti
Tās var būt šaubas par to, vai zāles strādā, it īpaši, kad to lietošana uzsākta nesen, jo daudzām zālēm vajag laiku (pat vairākas nedēļas), lai tās iedarbotos.
Tās var būt arī šaubas, kas piezogas pēc ilgstošas lietošanas, kad jūtos labi - varbūt man nemaz nevajag zāles? Varbūt jutīšos tieši tāpat, ja vairs nedzeršu zāles?
Var gadīties, ka piezogas neticība par laiku pirms zāļu lietošanas: varbūt nemaz nebija TIK slikti?
Ja ir šāda sajūta, pirms pārtrauc lietot zāles, noteikti vērts aprunāties ar savu ārstu. Iespējams, ka tiešām var runāt par zāļu nelietošanu, taču uzticama ārsta uzraudzībā varēsi to izdarīt ar mazāk blakusefektiem un, ja izrādīsies, ka zāles tomēr vēl vajag, varēs to risināt.
3.Domas, ka zāles mani maina
"Es neesmu es pats" un līdzīgas domas.
Medikamentus izraksta, lai tie mazinātu ciešanas. Taču dzīvojot ar ciešanām, mēs pie tām pierodam, uztveram tās kā normu un iemācāmies tāpat kaut kā funkcionēt.
Varbūt noder šāda perspektīva:
ja medikamenti palīdz, uzlabo svarīgus funkcionēšanas aspektus, var par tiem domāt kā par veidu, kā dzīvot dzīvi kā īstais, autentiskais es. Tātad zāles nevis mani izmaina, bet ļauj man būt pašam.
4.Ko citi padomās
Cilvēki mēdz būt nezinoši par mentālās veselības medikamentiem. Tas var nozīmēt, ka mums tuviniekiem jāskaidro, viņi jāizglīto par to, kā tieši tie liek mums justies utt.
Tu drīksti arī citiem nestāstīt par to, ka un kādas zāles lieto. Šī informācija svarīga tikai taviem ārstējošajiem ārstiem un arī kontekstā ar citu zāļu izrakstīšanu. Savukārt, ja tev ir spēks stāstīt, tava dalīšanās mazinās stigmu un, iespējams, kāds cits grūtā brīdī arī uzdrošināsies meklēt palīdzību.
5.Blakusefekti
Tie mēdz būt daudz un dažādi, vairāk vai mazāk izteikti, bet to, cik, kurš blakusefekts ir traucējošs vari noteikt tikai tu un kopā ar ārstu.
Vienmēr godīgi dalies par blakusefektiem (arī jocīgiem, vai tādiem, par ko kauns runāt), jo ārsts palīdzēs piemeklēt zāles, kas tev ļauj dzīvot labāk, nevis aizstāj vienas ciešanas pret citām.
