Ja nu tu dzīvotu tā, lai ir interesanti, nevis perfekti?

Pētījumi rāda, ka jaunas pieredzes mums liek justies patīkamāk un biežāk izjust labu noskaņojumu.

Bet gana daudzi no mums neizmēģina jauno, jo uztraucamies, ka izskatīsimies muļķīgi, gribam izvairīties no neērtībām, ko sagādā nezināšana (kur tur būs ieeja, kas tur jādara, kādam nepatiks, kā tas izskatīsies utt.).

Tiecoties pēc kaut kā nekļūdīga, pēc pilnīgas prognozējamības, mēs varam ilgu laiku dzīvot mokās.

Jo perfekcionisms nozīmē neviļus it visur pamanīt nepilnības (tādas vienmēr būs) un paredz mūžīgu vilšanās sajūtu.

Bailes kļūdīties mūs apzog - mazina iespēju just patīkamas emocijas.

Bet mēs varam to jaunu pieredžu muskuli trenēt.

Ļauj sev pamēģināt lietas. Piemēram, ej pirmo reizi dzīvē spēlēt basketbolu un tikai vienu reizi iemet grozā, nopērc jocīgu saldējumu, par kuru nezini, kā tas garšo, uzrunā uz tikšanos paziņu ar kuru nekad divatā nav sanācis aprunāties, aizej vienatnē uz melnbaltu kluso filmu, kaut gan parasti izvēlies komēdijas.

Tu spēlējies, dod sev iespēju atklāt ko jaunu par sevi un pasauli.

Laimīgāki ir tie, kuriem ir interesanti, nevis tie, kuriem viss izdodas.

Ko tu varētu šodien izdarīt tādu, kas ir interesanti?

Atsauce: Heller, A.S., Shi, T.C., Ezie, C.E.C. et al. Association between real-world experiential diversity and positive affect relates to hippocampal–striatal functional connectivity. Nat Neurosci 23, 800–804 (2020). https://doi.org/10.1038/s41593-020-0636-4