Ēšanas traucējumi
Kas ir ēšanas traucējumi?
Nopietni traucējumi, kas var skart jebkuru cilvēku, neatkarīgi no dzimuma, dzimtes, svara, izskata, etniskās izcelsmes. Ēšanas traucējumus raksturo psihoemocionālas ciešanas, kas rezultējas ar tādu uzvedību, kas ietekmē organisma funkcionēšanu.
Ēšanas traucējumiem ir
1.Augsta komorbiditāte - cilvēki ar ēšanas traucējumiem bieži sadzīvo ar vēl kādām grūtībām, piemēram, garastāvokļa vai trauksmes traucējumiem.
2.Būtiska ietekme uz vispārējo veselības stāvokli un augsts pāragras nāves risks. Neviena cilvēka ķermeņa orgānu sistēma nevar pilnvērtīgi veikt savas funkcijas, ja tai nav atbilstošu rūpju.
Ēšanas traucējumu simptomi var būt maskēti, grūti pamanāmi. Par tiem var liecināt, piemēram, matu izkrišana, sociāla izolēšanās, mēnešreižu izzušana, neizskaidrojamas kuņģa-zarnu trakta problēmas utt.
Ēšanas traucējumu veidi īsumā (DSM-5):
Ortoreksija Vēlme ēst tīri, pareizi, veselīgi; ''neveselīgs'' ēdiens sagādā lielu distresu.
Ķermeņa dismorfija Fokusēšanās uz kādu ķermeņa daļu vai daļām, kas šķiet nepietiekami labas pašam, bet nav balstītas tajā, ko varētu saskatīt citi. Iespējama tieši muskuļu dismorfija, kad ķermenis šķiet pārāk mazs, nepietiekami muskuļots.
Gremošana Jau pilnīgi vai daļēji apēstas pārtikas atkārtota gremošana, košļāšana, izspļaušana.
Pica Neēdamu lietu ēšana.
Anoreksija Apzināta ķermeņa masas samazināšana, tiek uzņemts nesamērīgi maz pārtikas vai netiek ēsts vispār. Var būt ar pārēšanās epizodēm vai bez.
Bulīmija Pārēšanās, kam seko uzņemtās pārtikas izvadīšana.
Pārēšanās Nekontrolēta ēšana, rīšana.
Izvairīga ēšana Izvairīšanās no pārtikas, ēšana var šķist nepatīkama, ar riebīgām sekām; to neizskaidro kulturālās normas.
Šī informācija nav absolūti izsmeļoša. Vairākiem traucējumiem ir iespējamas izteiktības gradācijas, tie var būt atipiski un vienmēr ir individuāli. Tāpat pastāv kategorija "nespecifiski traucējumi", kas ir tādi traucējumi, kas rada distresu (nepatīkamas sekas, uztraukumu), bet tā precīzi neatbilst nevienam traucējumam. Tāpēc, ja ir aizdomas par ēšanas traucējumiem, ir svarīgi doties pie speciālista un saprast tieši savu individuālo gadījumu. Traucējuma nosaukums, diagnoze nav nekāds zīmogs, bet var sniegt svarīgu informāciju tieši atlabšanas procesā, ļaut mums saprast savu stāvokli un speciālistiem mums labāk palīdzēt.
Ēšanas traucējumi var radīt patīkamas izjūtas īstermiņā. Ilgtermiņā tie kaitē cilvēka funkcionēšanai fiziski, psiholoģiski.
Kas izraisa ēšanas traucējumus
Ēšanas traucējumus izraisa vairāku bio-psiho-sociālu faktoru kombinācija. NB! Pats par sevi neviens faktors nenozīmē, ka attīstīsies ēšanas traucējums.
Katra cilvēka traucējumu izraisa vai neizraisa individuāla situācija, tālāk aprakstītie faktori var ietekmēt, veidot varbūtību, ar kādu tie attīstās.
Ēšanas traucējumiem ir dažādi riska faktori:
Bioloģiski:
Ģenētiska pārmantojamība, kuru stress ''atmodina''.
Ja ģimenē ir kāds ar ēšanas traucējumiem, tad ir lielāka iespējamība, ka tas attīstās citiem ģimenes locekļiem.
Psiholoģiski:
Perfekcionisms, kas vērsts pret sevi (tādas domas kā: man jāizskatās tieši tā, citādāk nav pieņemami).
Neapmierinātība ar ķermeņa tēlu.
Trauksmes traucējumi.
Neelastība, tendence domāt kategoriski.
Sociokulturāli
Vientulība.
Apcelšana, vardarbība.
Spiediens iegūt konkrētu ķermeņa izskatu, ideālo ķermeni. Piemēram, netiešu spiedienu rada mediju trendi, kas fokusējas uz kādu pazīmi (izteikti atslēgas kauli, šķirba starp augšstilbiem, muskuļots ķermenis, thinspo, fitspo utt.) un uzslavas par atbilstību tiem.
Spiediens izvairīties no konkrēta ķermeņa izskata. Piemēram, sabiedrībā izplatīts uzskats, ka apaļš ir smieklīgs vai tievs ir nenobriedis u.tml.
Ja tev ir aizdomas par ēšanas traucējumiem, vari aizpildīt skrīninga testu - https://www.nationaleatingdisorders.org/screening-tool. Tā nav pilnvērtīga diagnostika, bet parāda tendenci.
NB Latvijā tiek izmantots cits klasifikators, ne DSM-5, bet gan SSK-10, traucējumi tur izdalīti citādāk.
Ja mans ķermenis šobrīd nejūtas, kā droša vieta, darba lapas ‘Ķermenis’ var kļūt par mazu soli, lai to mainītu. Spied šeit, lai uzzinātu vairāk.
Lasi vairāk “TIEK“ žurnālā:
