Zinām, ka pirmo reizi sastopoties ar psihiskās aprūpes speciālistiem, var būt grūti noorientēties, kur ko meklēt. Tabulas mērķis ir ļoti vienkāršoti iezīmēt katra speciālista galvenās darba metodes, lai var saprast, kur meklēt sarunu, kur medikamentus.

Ar plašo terminu ''sarunu terapija'' te jāsaprot grūtību mazināšana caur sarunāšanos ar cilvēku par viņa uzvedību, emocijām, grūtību cēloņiem, resursiem, šķēršļiem utt., bet speciālistu darba metodes var atšķirties. Kādā gadījumā tā ir dziļa, ilgstoša psihoterapija, citkārt tās ir dažas psihoizglītojošas atbalsta konsultācijas.

Tas, ka pie psihiatra nav atzīmēts ''sarunu terapija'' nenozīmē, ka psihiatrs nesarunājas. Patiesībā jau viena saruna ar ārstu var būt ļoti palīdzoša, atbalstoša, validējoša. Psihiatrs var būt svarīgs atbalsta punkts. Tomēr atšķirība ir tajā, ka pie pārējiem speciālistiem var iet 1x nedēļā runāt par savām grūtībām, bet psihiatrs parasti tiek apmeklēts krietni retāk ar mērķi ārstēšanās gaitā koriģēt medikamentus, vērot dinamiku, pārraudzīt procesu.

Psihoterapijas speciālists:

specializējies kādā psihoterapijas virzienā, studējot to papildu pēc maģistra grāda iegūšanas,
ir maģistra grāds psiholoģijā, humanitārajās, sociālajās zinātnēs vai ārsta grāds,
atrodams, piemēram, LPB psihoterapija.lv reģistrā vai kbt.lv

Psihologs:

maģistra grāds psiholoģijas zinātnē, kvalifikācija psihologs.
atrodams Latvijas Psihologu reģistrā ikvd.gov.lv.

Ārsts psihoterapeits:

ieguvis ārsta grādu,
specializējies psihoterapijā,
atrodams vi.gov.lv ārstniecības personu reģistrā, var būt arstipsihoterapeiti.lv biedrs.

Psihiatrs:

ieguvis ārsta grādu,
specializējies psihiatrijā,
atrodams vi.gov.lv ārstniecības personu reģistrā.

Dzīvē, protams, viss mēdz būt vēl sarežģītāk, jo cilvēki ir vienlaikus gan psihologi, gan psihoterapijas speciālisti. Tāpat ir psihiatri, kuri apgūst kādu psihoterapijas specialitāti un tad nodrošina abus šos palīdzības sniegšanas veidus, piemēram, ir psihiatri, kuri apguvuši KBT psihoterapiju utml.

Šie visi ir speciālisti, kas ir uzticami, spēj sniegt palīdzību un spēj atpazīt, kas ir ārpus viņu kompetences jeb kad jāiesaka cilvēkam doties pie kāda, kurš varēs palīdzēt labāk.

Tas arī viens no iemesliem, kāpēc nevajag iet pie jaukā, harizmātiskā cilvēka bez izglītības un maksāt par nepiemērotu pakalpojumu. Lai cik sirsnīgs, parasti kaimiņš nespēs atpazīt brīdi, kad jāpieslēdz papildspēki.

Ir cilvēki, kas ir specializējušies tieši tajā, kas vajadzīgs tev. Ja neder pirmais speciālists, ar kuru sastopies, ir pavisam normāli meklēt citu, bet arī izglītotu.