Piesaiste ir bioloģiski noteikta vajadzība pieķerties. Sākotnēji – pieķerties aprūpes personai.
Šis grafiks labi parāda piesaistes divas pazīmes – trauksmi un izvairīšanos.
Redziet, drošai piesaistei (zaļais kvadrants) ir raksturīga zema trauksme un zema izvairīšanās.
Pārējie piesaistes veidi savukārt ir ar vismaz vienu paaugstinātu pazīmi.
NB! Trauksmaina piesaiste nenozīmē, ka varam viennozīmīgi diagnosticēt cilvēkam trauksmi kā klīniski nozīmīgu simptomu vai kādu no trauksmes traucējumu diagnozēm. Piesaistes kontekstā runa ir par attiecību trauksmi.
TRAUKSMAINA PIESAISTE
Izcelsme:
- Pāraprūpe, kas mijas ar nevērību jeb nekonsekventa aprūpe. Bērns dažreiz dabū daudz siltuma, uzmanības, bet citreiz ne.
- “Ka tik kaut kas nenotiek” vecāki. Trauksmaini vecāki, kas neļauj kaut kur kāpt, doties, kādas lietas darīt, jo tās esot bīstamas, lai gan ir vecumam atbilstošas.
- Spēcīgas reakcijas no vecākiem. Vecāki paši neprot regulēt savu emocionalitāti, piemēram, kad atgadās kas nepatīkams, vecāki kļūst par tiem, kuri jāmierina. Bērna emocijām gandrīz nav vietas.
- Bērns atbildīgs par aprūpētāja labsajūtu, jo tā ir prioritāte. ‘‘Mammīte būs bēdīga, ja tu tā darīsi’’ kā piemērs. Iespējams, ģimenē ir hroniska slimība, kāds, kurš prasa daudz praktiska atbalsta, palīdzības, līdz ar to visa uzmanība ir uz to.
- Vecāki pārlieku dalās ar bērnu par naudu, attiecībām un citām tēmām, kas sajauc lomas. Bērns un vecāks ir kā draugi, bērns kļūst par atbalstu nepiemērotā vecumā.
Sekas:
- Pieaugot šie cilvēki ignorē savas emocionālās vajadzības, prioritizē citus.
- Nedrošība attiecībās, trūkst autonomijas, izjūtas, ka esmu gana labs arī viens pats, mana identitāte ir stabila, es pieņemu pats savus lēmumus, kas ir saskaņā ar manām vajadzībām, manu pašaktualizāciju.
- Vajag daudz apstiprinājumu, iedrošinājumu, citādi izjūt atraidījumu, dažkārt vajag daudz acīmredzamu pierādījumu – ziedus, dāvanas, daudz labu vārdu, citādāk trauksme valda.
- “Mana atbildība, lai te viss izdodas”. Jūtas vienpersoniski atbildīgi par to, lai attiecības izdotos. Ja kaut kas ir slikti, tā noteikti ir mana vaina!
- Bailes no vienatnes, šķiršanās, atraidījuma.
- Kopumā motivācija darbībām ir ārkārtīgi saistīta ar citu cilvēku izjūtām.
- Neprot prasīt atbalstu un palīdzību. Neesam piedzīvojuši, ka kāsd par mums parūpējas pirms mēs sabrūkam, neesam ļāvušies būt neatkarīgi kādās dzīves jomās. Varbūt tas ir atņēmis arī miega stundas, atpūtas brīžus.
- Trauksmains partneris var radīt attiecībās izvairīgumu, distancēšanos, jo ir pārmērīgs, pārsātina otru ar klātbūtni, gaidām, uzmanību.
IZVAIRĪGA PIESAISTE
Izcelsme:
- Ignorētas bērna emocionālās vajadzības;
- Vecāki, kuri nespēj tolerēt bērna emocijas “neuzvedies bērnišķīgi/saņemies”. Varbūt tas netiek teikts atklāti, bet ar uzvedību tiek parādīts, ka emocionalitāte ir vājums.
- ‘‘Es iešu prom, ja raudāsi’’, jo vecāki paši neprot tolerēt savu bezspēcību, skumjas, frustrāciju, kas rodas grūtā brīdī.
- ‘‘Te nav, par ko raudāt’’ – emociju noliegšana, pieredzes devalvēšana.
- Patstāvība, neatkarība ir ārkārtīgi svarīgas vērtības. Tajās balstās arī uzslavas, novērtējums.
- Bieži vien šie ir bērni, kuriem šķietami nekā netrūkst. Viņi ir labi aprūpēti, bet vai mīlēti?
Sekas
- “Esmu tāds racionāls/prāta cilvēks”.
- Panākumi svarīgāki par attiecībām, neesmu attiecību cilvēks;
- Paļāvība uz sevi, ar visu tieku galā pats;
- “Emocijas ir nenobriedušiem cilvēkiem”. Grūtības tolerēt partnera, bērna vai citu cilvēku adekvātās emocionālās reakcijas.
- Distancēts, vēss, stoicisks;
- Grūtībās nemeklē atbalstu;
- Distancēts partneris var neprast sniegt atbalstu grūtajos brīžos un sekojoši radīt nedrošību, pat trauksmi savā partnerī, arī pamestības sajūtu.
DEZORGANIZĒTA PIESAISTE
Izcelsme:
- Aprūpētājs ir baiļu avots! Vecāki, kas dara saviem bērniem pāri.
- Neparedzamība. Bērns dzīvo bailēs, nezinot, kas tālāk notiks.
- Vardarbība, novārtā pamešana, seksuāla vardarbība.
- Vainošana, biedēšana, sodi, izsmiešana.
Sekas:
- Spilgtas pretrunas-izmisīgi gribu tuvību, bet negribu nevienu laist tuvumā, jo visi mani pieviļ. Bet nevaru būt viens.
- “Es tevi ienīstu, nepamet mani”.
- Zems pašvērtējums, ar mani kaut kas nav ok, tukšuma sajūta.
- Spriedzes mazināšana caur atkarībām.
- Attiecībās sagaida noraidījumu, sāpes, pamešanu, to it kā neviļus izveido.
- Aizdomīgums, neuzticēšanās, viegli veido īsus sakarus.
- Ekstrēma uzvedība.
- Iespējams bieža disociācija, nespēja būt realitātē, jo tur ir daudz sāpīgu atmiņu.
Kopumā nedroša piesaiste saistīta ar:
- depresiju;
- izjūtu neesmu svarīgs, esmu neredzams;
- ruminēšanu (overthinking);
- paškritiku;
- naidīgu attieksmi pret sevi.
UZDEVUMS.
Lai izpētītu un apstrādātu savas bērnības pieredzi, sāc ar to, ka padomā par sekojošiem jautājumiem:
- Kā mani mīlēja:_________________
- Ko no manis gaidīja:_________________
- Mani sāpināja, ka___________________
- Toreiz man vajadzēja___________________
Izvērstāk par piesaisti romantiskajās attiecībās un to, ko tad darīt, lai tuvotos drošākai piesaistei lasi rakstā “Kas ir piesaiste?”.