Lai vīriešu problēmas nekļūtu par visu problēmām

Šis ir īss ieskats žurnāla ''TIEK'' rakstā. Lasi vairāk abonējot pilno versiju.

“Kā tu jūties?” Tas ir jautājums, ko katrs no mums dzird un uzdod ja ne katru dienu, tad noteikti gana bieži, lai būtu zināmas tipiskās atbildes – labi, slikti, normāli. Visticamāk, šāda komunikācija par to, kā es jūtos, ir tik pierasta, ka nemaz neprasa paskaidrojumus – atkarībā no tā, ar ko runājam, varbūt pastāstām, kāpēc jūtamies labi, slikti vai normāli. Tomēr ko tas īsti nozīmē un cik daudz pasaka par patiesajām izjūtām? Piemēram, ko nozīmē justies slikti – vai tas nozīmē, ka man sāp galva? Ka esmu ļoti izsalcis? Noguris? Varbūt mani kas nomāc vai satrauc?

Visas emocijas ir mums vajadzīgas, jo tās pilda noteiktu funkciju. To noliegt nozīmē noliegt daļu savas cilvēcības. Emociju apspiešana un ignorēšana nav emociju regulācija. Iztēlosimies, ka mūsu emocijas ir kastītes, kuras varam atvērt, izpakot, apskatīt un nolemt, ko ar tām darīt. Bet tāpat šīs kastītes var likt plauktiņā un izlikties, ka to vairs nav. Neizbēgami pienāks brīdis, kad plauktiņā vai nu vairs nebūs vietas, vai arī tas salūzīs no pārāk lielā svara.

Klīniskais un veselības psihologs Mārtiņš Stabinģis raksta:

📌Kāpēc vīriešiem tik grūti atbildēt uz jautājumu “Kā tu jūties?”,

📌Kā stereotipi ietekmē mūsu spēju sajust un adekvāti paust emocijas,

📌Kā no tā cieš apkārtējie,

📌Kā emociju vadības prasmju trūkums saistīts ar alkoholu un pat pašnāvības risku.

Pilno rakstu lasi abonējot šeit vai no 30.maija arī nopērkot pdf versiju žurnāla astotajam numuram.