Kā ārstē robežstāvokļa personības traucējumus
Šis ir ieskats žurnāla “TIEK“ rakstā.
Robežstāvokļa personības traucējumi – 2.daļa.
Pirmajā raksta daļā robežstāvokļa personības traucējumi bija iespējams iepazīties ar Margaritas pieredzes stāstu, tika aplūkotas robežstāvokļa personības traucējumu (RPT) raksturīgās pazīmes, veicinošie faktori, komorbīdās saslimšanas. Šajā raksta daļā uzmanības fokusā palīdzības iespējas un grūtības personām, kam diagnosticēti šie traucējumi.
Kā jau iepriekšējā raksta daļā tika minēts, RPT ir multifaktoriāla saslimšana. Nozīmīgi faktori traucējumu veidošanās procesā ir tieši psiholoģiskajiem un psihosociālajiem, blakus ģenētiskajiem un neirobioloģiskajiem aspektiem. Atveseļošanās process visbiežāk ar svārstīgu dinamiku, sarežģīts, ilgstošs un smags.
Līdz šim zināms, ka medikamentozā terapija var būt palīdzoša atsevišķu (visbiežāk komorbīdās saslimšanas) simptomu mazināšanā (p., depresijas, trauksmes, uzmācīgu domu, miega cikla regulēšanā, dažkārt arī impulsivitātes bremzēšanā), tomēr medikamenti neārstē pašus personības traucējumus. Ir zināms, ka traucējumi var pakāpeniski mazināties ar gadiem – samazinās garastāvokļa svārstības, impulsivitāte.
Reiz kāda kliente teica “Es esmu mainījusi trīs terapeitus. Vienmēr beidzās ar sajūtu, ka viņi mani ienīst, es savukārt ārkārtīgi dusmojos uz viņiem, jo man likās, ka es viņiem neinteresēju. Tad sapratu, ka varbūt šis ir par mani. Uzsākot sadarbību ar savu ceturto terapeitu, pieņēmu lēmumu – tajā brīdī, kad atkal aktualizēsies aprakstītās jūtas, es par to pastātīšu terapeitam un aiziešu vēl vismaz uz 5 sesijām. Tagad terapijā jau esmu 2 gadus”.
