4 veidi kā rūpēties par darbinieku mentālo veselību
Šis ir ieskats žurnāla “TIEK“ rakstā.
Šobrīd tas jau ir vispārzināms fakts, ka mentāli veseli darbinieki ir arī produktīvi, stabili darbinieki. Taču pēdējo gadu notikumi kopumā negatīvi ietekmējuši sabiedrības mentālo veselību (skat.piem. Hamouche 2020, Menard et.al. 2020, Sudibjo&Manihuruk 2022) un, ja kādā brīdī varbūt šķita, ka tas drīz beigsies, tad šobrīd redzam, ka dzīvojam laikā, kur dažādas pasaules līmeņa krīzes notiek nemitīgi. Tas nozīmē, ka būtiski pievērsties darbinieku mentālajai veselībai ne tikai tāpēc, ka tā ir mūsdienīga, laipna prakse, bet arī tāpēc, lai nodrošinātu uzņēmumu ilgtspēju.
Ko tieši darīt? Darba devēji var atbalstīt savu darbinieku mentālo veselību domājot par psihoizglītību, uzlabojot savu komunikāciju, definējot un nodrošinot atbalsta komandu un modelējot veselīgu uzvedību ar savu piemēru.
Psihoizglītošana
Pētījumi pārliecinoši demonstrē, ka zināšanas par mentālo veselību palīdz to uzlabot (skat.piem. Katsuki et.al. 2022, Selaskowski et al. 2022) . Turklāt tas attiecas ne tikai uz cilvēkiem pašiem, kuriem aktuāla kāda mentālās veselības problēma, bet arī viņu apkārtējiem. Psihoizglītošana nozīmē būt zinošiem par dažādām grūtībām ar kurām cilvēki saskaras, kā tās izpaužas, ko teikt un neteikt utt. Praksē tas var nozīmēt lekcijas, seminārus, vebinārus, grāmatu vai rakstu lasīšanu un tamlīdzīgi. Arī šī raksta lasīšana ir daļa no psihoizglītošanās. Var šķist pašsaprotami, ka izglītošanās par kādu tēmu palīdz ar to labāk tikt galā, taču stigma un aizspriedumi par mentālo veselību ir tik izplatīti, ka cilvēki kopumā ir ļoti nezinoši un mēdz izjust kaunu paši meklēt par to informāciju. Tāpēc organizācijas akcepts un pat motivēšana šim jautājumam pievērsties, palīdzēs to normalizēt un cilvēkiem meklēt savlaicīgu palīdzību - taču, lai meklētu palīdzību, mums jāatpazīst, ka eksistē risināma problēma.
