Bet ko viņa pati!

Nav perfektu upuru.

Protams, būtu daudz vieglāk, ja varmākas būtu pilnīgi slikti briesmoņi, bet upuri pilnīgi labi saulstariņi, kas visiem patīk. Parasti tā nav.

Cilvēki var mums īsti nepatikt un tāpat būt cietuši no vardarbības.

Iespējams, cilvēks, kas sācis runāt par savu vardarbības pieredzi, reiz ir bijis nelaipns, neprasmīgs draudzībās, pa roku galam veicis darba pienākumus, varbūt tic horoskopiem, pārāk ilgi mūsuprāt nav reaģējis vai dara/domā citas lietas, kas mums liekas galīgi garām. Tā var būt. Bet tas nekā neattaisno varmākas uzvedību!

Atbalstīt kādu, kurš cietis no vardarbības, nenozīmē, ka mums jāpatīk visam, ko šis cilvēks jebkad darījis, par ko iestājas.

Tas nozīmē netolerēt vardarbību.

Ja neatbalstām vardarbību, tad vienīgais ceļš ir palīdzēt upuriem, un nosodīt varmākas.

Arī tad, ja upuris nav perfekts.