Kāpēc citiem tā nav

Pārsvarā ir gan. Tās ir izplatītas bailes pirms psihoterapijas uzsākšanas - tas ko jūtu, domāju ir tik atšķirīgs, nepareizs, neadekvāts, apkaunojošs, ka nevienam citam ''normālam cilvēkam'' tā noteikti nav.

Tad, ja sabiedrībā apkārtējiem ierasts būt atturīgiem, varbūt noslēpumainiem par saviem smagajiem brīžiem, ir tikai loģiski, ka iztēlojamies citu cilvēku pieredzes kā vienkāršākas. Varam bažīties, ka esam vienīgie, kas piedzīvo tik daudz, dziļi, sarežģīti.

Viens no psihoterapijas ieguvumiem patiesībā ir tieši tas, ka iemācāmies atpazīt, cik cilvēcīgas ir mūsu pieredzes; cik saprotamas cēloņsakarības veido mūsu iekšējo pasauli. Pat tad, ja brīžiem tā ir grūti panesama vai neskaitās ''normāla''.

Ar tevi viss ir kārtībā, tu vienkārši esi cilvēks.