Tiek veidotais saturs ir kvalificētu, izglītotu speciālistu un pieredzējušas komandas plānots, veidots, pārskatīts. Tiek ir droša vieta, kur saņemt psiholoģisko atbalstu un pierādījumos balstītu informāciju kritiski domājošiem cilvēkiem

Šizofrēnija

Šizofrēnija

Šizofrēnijas simptomi īsumā

  • Murgu idejas – īstenībai neatbilstošas idejas, kuras nav iespējams mainīt ar racionāliem skaidrojumiem un acīm redzamiem pierādījumiem par to neatbilstību patiesībai.
  • Halucinācijas – visbiežāk – dzirdes halucinācijas, kad cilvēks dzird balsis galvā vai ķermenī, aiz sienas vai loga, reizēm no realitātē ar dzirdi nesasniedzamām vietām. Balsis komentē, diskutē, pavēl, aprunā pacientu. Tās var būt gan pazīstamu, gan nepazīstamu cilvēku, arī sen mirušu cilvēku balsis. Šizofrēnijas pacientam tās šķiet reālas. Balsis var noteikt uzvedību. Var būt arī redzes, ožas, taustes halucinācijas.
  • Domāšanas traucējumi. Domāšana kļūst juceklīga un neloģiska.
  • Negatīvie simptomi: zūd motivācija, radošums, intereses, ir pazemināts garastāvoklis. Var zust interese par personīgo higiēnu. Valoda kļūst nabadzīga, ir grūti veidot raitu stāstījumu, veidot asociācijas, radoši domāt un darboties, saprast jokus.
  • Kognitīvie simptomi – uzmanības, atmiņas un koncentrēšanās spēju traucējumi. Grūtības plānot, organizēt un uzsākt mērķtiecīgas aktivitātes, ātri nogurst, nespēj koncentrēties un pietiekami veikli uztvert un apstrādāt jaunu informāciju.

Kā ārstē šizofrēniju

Izmantojot medikamentus un psihoterapiju; Svarīga ir cilvēka paša izpratne par savu stāvokli un to, kas vajadzīgs, lai dzīvotu stabili. Tas nozīmē, piemēram, laicīgi iemācīties atpazīt pazīmes tam, ka paliek sliktāk, zināt, kā rīkoties problēmu gadījumā, kopā ar ārstējošo ārstu atrast piemērotu medikamentu kombināciju un nepārtraukt patvaļīgi to lietot utml.

Ārkārtīgi būtiski ir stiprināt cilvēka resursus, viņa veselās, funkcionējošās, konstruktīvās daļas. Mēs neviens neesam tikai sava diagnoze.

Vēl pāris svarīgas lietas

Cilvēki ar šizofrēniju parasti nav agresīvi vai bīstami apkārtējiem. Ģimenei un apkārtējiem ir liela nozīme. Ja ģimenē ir tendence kritizēt, noraidīt un pārlieku iejaukties, cilvēki ar šizofrēniju biežāk sastopas ar slimības saasinājumiem nekā cilvēki, kuru ģimenēs tā nedara. Uz ģimeni vērstas intervences var samazināt cilvēkam slimības paasinājumu risku un uzlabot līdzestību, piedalīšanos ārstēšanas gaitā.

Izmantotā literatūra

Pharoah, Fiona (1996). Cochrane Database of Systematic Reviews (Reviews) || Family intervention for schizophrenia. , (), –. doi:10.1002/14651858.CD000088.pub3

SSK-10, ssk10.spkc.gov.lv

SPKC, Kas ir šizofrēnija, https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/content/sizofrenija_148x210.pdf

Kā būt motivētam katru dienu

Kā būt motivētam katru dienu

Otrais žurnāla ''TIEK'' numurs

Otrais žurnāla ''TIEK'' numurs

0