Vienas sievietes stāsts par UDHS
Šis ir ieskats žurnāla “TIEK“ rakstā.
Uzmanības novērsēji kā gravitācijas viļņi ceļo cauri UDHS Saules sistēmai, derfomējot uzmanību un laika uztveri. Pazudušas lietas un nekārtība, nokavētas stundas, lekcijas, sapulces, darba laika sākums un draugu tikšanās. Aizmirstas dzimšanas dienas, svinības, solījumi draugiem, īsziņas un neatbildēti telefona zvani.
Kad man radās aizdomas, ka man ir UDHS, liela daļa manu “esmu unikāla sniegpārsliņa” identitātes uzskatu sagruva. Vairs nejutos īpaša kā vienradzis/saulīte savu draugu sirdīs, bet beidzot sapratu, no kurienes nāk visi haotiskie dzīves feileri.
Sākot internetā meklēt informāciju par UDHS (angl. – ADHD), pēdējo 2,5 gadu laikā esmu atradusi daudz līdzīgu cilvēku stāstu ar viņu ikdienas grūtībām. Humors, ar kuru bieži tās tiek pasniegtas ne vien uzlabo omu, bet arī parāda, hej, tu neesi viena.
Kā es menedžēju savu UDHS?
- BUJO journaling, ir plānotāja metode, kas nav vesela iespiesta gada plānotājs no izdevniecības, bet, izmantojot pierakstu kladi, es pati veidoju aizzīmēto (punktiņu) sarakstu (angl. – Bullet point). Par to vari izlasīt Redditā, meklējot BUJO kopienas, vai pie metodes izveidotāja (cik nu stāsts ir patiesi vai mārketinga triks, nezinu). Līdz šim strādāju, rotējot starp (1) Numo lietotni, (2) BUJO plānotāju, (3) papīrlapu, kur vienā pusē izrakstu sakrājušos darbus (angl. – brain dump) un otrā pusē uzrakstu prioritāros darbus un (4) atgādinājumiem un piezīmēm telefonā.
Ceļš uz izaugsmi nav viegls un viennozīmīgs, bet tāds noteikti, noteikti ir. Tu esi tā vērts. Apskāvieni un lai veicas!
