Pēcdzemdību depresija
Pēcdzemdību depresija ir sabiedrības problēma, jo tās izplatība un izārstēšanās grūtības saistītas tieši ar to, kā redzam mūsdienu vecāku lomu, par kādām sajūtām dalāmies un ko noklusējam grūtniecības, dzemdību un bērnu audzināšanas kontekstā. Zinām teicienus par to, ka vajag "ciematu", bet bieživien neprotam ne to paprasīt, ne būt kāda ciemats. Varam pat justies uzbāzīgi ar savu vēlmi palīdzēt.
Pēcdzemdību depresijas izcelsme ir apstākļu kombinācija:
Ģenētiski faktori, tātad daļēji tā var būt iedzimta.
Bioloģiski faktori, piemēram, hormonālas pārmaiņas.
Psihosociālie faktori. Piemēram, skarbi dzīves notikumi, konflikti partnerattiecībās un atbalsta trūkums.
Mentālās veselības grūtības nešķiro, ar tām varam saskarties pat tad, ja esam zinoši un izglītoti.
Pēcdzemdību depresijas iespējamie simptomi:
Bezmiegs
Trauksme un nemiers
Apjukums, aizmāršība
Vainas sajūta un kauns
Aizkaitināmība
Domas par pašnāvību
Negatīvas domas par sevi, bērnu, nākotni
Izmaiņas apetītē
Pazemināts garastāvoklis, raudulīgums
Prieka trūkums, nespēja priecāties
Zems pašvērtējums
Bezcerība, bezjēdzīgums.
Visbiežāk sākas 2-6 nedēļas pēc dzemdībām, bet var sākties jebkurā laikā bērna pirmajā dzīves gadā.
Sievietēm, kurām pirms grūtniecības jau bijušas kādas mentālās veselības grūtības, ir paaugstināts risks saskarties ar perinatālu depresiju.
Risinājumi?
Kādai daļai cilvēku var palīdzēt medikamenti, bet būtiski tos kombinēt ar psihosociālām un psiholoģiskām intervencēm.
Tas nozīmē, ka ārpus ārsta kabineta ir jānodrošina konsekvents atbalsts!
Piemēram, atbalsta grupas, regulāras kopīgas pastaigas ar citiem, PEP mammu, dūlu un citu atbalsta personu vizītes, psihologu konsultācijas, psihoterapija.
Svarīgi to, kas konkrētajā gadījumā palīdz, turpināt darīt arī tad, kad sasniegta pirmā stabilitāte, jo depresija ir viltīga, tā ātri un bieži piezogas atpakaļ.
Ko darīt apkārtējiem?
Apzināties, ka ar to vien, ka sieviete ir informēta, nepietiek. Ar gribasspēku nepietiek, svarīgi sniegt atbalstu un būt fiziski pieejamiem.
Radīt iespējas draudzēties, runāties, padzert siltu dzērienu, ēst kāda cita gatavotu ēdienu, pagulēt diendusu vai padarīt ko citu drošā vidē.
Nevis atnākt ciemos paauklēt mīlīgu bēbīti, kamēr mamma tīra māju, bet būt reālam palīgam un dzirdīgām ausīm.
Tās visas ir lietas, kas signalizē: es tepat esmu, tevi pieņemu un atbalstu.
Lasi vēl
Elza Lāma savā rakstā “Nemanāmais rūpju darbs“ piemin, ka vajag mammot mammas. Tas laikam arī galvenais - aiz mīļā bērniņa redzēt, sadzirdēt, atbalstīt mammu.
Latvijā svarīgu darbu pēcdzemdību depresijas jomā kopš 2013.gada dara biedrība "Debesmanna".
Izmantotā literatūra
Patton, George C et al. (2015) Prediction of perinatal depression from adolescence and before conception (VIHCS): 20-year prospective cohort study. The Lancet , Volume 386, Issue 9996, 875-883. [PubMed abstract]
Dennis, Cindy-Lee (1996). Cochrane Database of Systematic Reviews (Reviews) || Psychosocial and psychological interventions for treating postpartum depression. , (), –. doi:10.1002/14651858.CD006116.pub2
Guintivan J., et al. (2023). Meta-Analyses of Genome-Wide Association Studies for Postpartum Depression. The American journal of psychiatry, appiajp20230053. Advance online publication. https://doi.org/10.1176/appi.ajp.20230053
