3 lietas par attiecību pārmaiņām

1.Drīkst runāt par savām robežām.

Bieži vien esam iemācījušies nerunāt par savām vajadzībām, paciest, noklusēt. Sev attaisnojoties, ka tas ir svarīgi attiecībām, jo citādi kāds dusmosies, skums, nesapratīs, pametīs. Rezultātā ciešam.

Drošas attiecības veidojas, kad varam viens otram cieņpilni uzticēties. Iedomājies, cik patīkami ir, ja nevis mēğini uzminēt, kā citi jūtas, ko viņiem vajag, bet viņi tev to ir pateikuši.

Ja nekad tas nav darīts, runāt par savām robežām var likties sarežğīti. Sāc ar vienām attiecībām un ikdienišķām tēmām, piemēram:

"Klau, es negribu runāt par svaru un diētām, man tas liek justies slikti."

2. Katrs strādā pats pie sevis.

Dažkārt attiecībās viens cilvēks ar labām refleksijas prasmēm vai augstu atbildības izjūtu cenšas ''iznest'' visu smagumu, pārmaiņas viens.

Tas ir milzīgs darbs, kuru būtu godīgi dalīt, lai tas nenovestu pie vientulības, slēpta aizvainojuma, pārākuma izjūtas.

Mērķis nav visiem darīt vienu un to pašu, bet gan atrast savu ceļu, kā veicināt emocionālu briedumu. Tā var būt psihoterapija, bet var būt arī labas sarunas, grāmatas, raksti, nometnes, grupas, jebkas, kas veicina godīgas sarunas ar sevi.

3. Attiecības drīkst mainīties.

Cilvēki savas dzīves laikā var transformēties. Mainoties dzīves apstākļiem, izpratnei par sevi, mēs varam sākt domāt citādāk.

Lai saglabātu ilgtermiņa attiecības, svarīgi apzināties, ka arī attiecības drīkst transformēties.

Tās var būt gan patīkamas, vieglas pārmaiņas, gan sarežģītas lietas, kas var nesakrist ar mūsu fantāziju vai nākotnes prognozi. Tas pats par sevi nav nekas slikts, ja vien spējam atklāti komunicēt. Kādreiz tas nozīmēs attiecību beigas, citreiz – uzplaukšanu.

Ja gribi labāk saprast, kā robežas atšķiras no kontroles, lasi rakstu "Robežas - sēta manā pagalmā" žurnāla "TIEK" 3.numurā.