Bipolāri afektīvi traucējumi (agrāk zināmi kā maniakāli depresīvi traucējumi un maniakālā depresija) ir psihiska saslimšana, kas raksturojas ar izteiktām izmaiņām un svārstībām personas psihoemocionālajā stāvoklī, uzvedībā, aktivitātes līmenī, kā arī kognitīvajā sfērā. Šo izmaiņu dēļ cilvēkam var būt apgrūtināta spēja tikt galā ar ikdienas pienākumiem un atbildībām.

BAT izcelsme (etioloģija) tiek apskatīta multifaktoriāli, tomēr vadošā loma ir tieši ģenētiskajiem (iedzimtiem) faktoriem. Paaugstināts risks traucējuma attīstībai pastāv, ja kāds no pirmās pakāpes radiniekiem slimo ar BAT.

Visbiežāk cilvēki ar BAT saslimst agrīnā pieaugušā vecumā (retāk pusaudžu vecumā), kas negatīvi ietekmē personas kopējo dzīves kvalitāti (pazemina vispārējo funkcionēšanas līmeni). Tas ir vecumposms, kad cilvēkam jātiek galā ar dažādiem dzīves izaicinājumiem un atbildībām, piemēram, atdalīšanās no ģimenes, neatkarības iegūšana, attiecību dibināšana, karjeras izvēle, izglītības vai aroda iegūšana, darba attiecību uzsākšana u.c. Ja šajā periodā sāk attīstīties BAT simptomi, tad šo jomu produktivitāte var tikt apgrūtināta.

Slimības sākumā posmā bieži vien valda neskaidrība, neziņa, apjukums un zaudēta kontrole. Nepieciešams laiks līdz tiek veicināta izpratne par simptomiem, ārstēšanu, kontroli, prognozi un rekomendācijām. Cilvēkiem ar BAT raksturīgas arī citas komorbīdas psihiskās saslimšanas. Visbiežāk tie ir trauksmes traucējumi, personības traucējumi, alkohola un citu atkarību izraisošu vielu pārmērīga lietošana.

Klasisku BAT slimības ainu varētu raksturot ar sinusoidālu viļņu grafiku. Raksturīgas garastāvokļa svārstības, kur eitīmijas (normāla garastāvokļa) periodi mainās uz pacilāta garastāvokļa periodu (mānija un/vai hipomānija) un depresīvām un/vai subdepresīvām epizodēm.

Mānija

Maniakālai epizodei raksturīgs būtiski paaugstināts garastāvoklis, kas ir neatbilstošs situācijai/apkārtējiem apstākļiem ar pavadošām grūti kontrolējamām uzvedības izmaiņām, miega nomoda cikla traucējumiem (samazināta vajadzība pēc miega līdz pat dažām stundām diennaktī), būtiski paaugstinātu enerģijas līmeni. Personai izmainās domāšanas procesi, kas izpaužas ar daudzrunīgumu, pļāpīgumu, paātrinātu runu, kas apkārtējiem var šķist haotiski un saraustīti, ko dēvē arī par domu virpuli.

Maniakālas epizodes laikā parasti ir pārgalvīga un impulsīva uzvedība, kas var izpausties ar pārlieku naudas tērēšanu, kredītu ņemšanu, kā arī piemīt libido līmeņa pieaugums ar pavājinātām impulsu regulācijas spējām, kā rezultātā cilvēks var iesaistīties riskantos un neapdomīgos seksuālos kontaktos. Pieaug neadekvāti augsts pašvērtējums. Nereti domas, idejas un pārliecības kļūst ar grandiozu saturu, piemēram, personai var šķist, ka viņa lēmumiem ir valstisks vai globāls līmenis. Smagi izteiktās epizodēs var aktualizēties arī psihotiska simptomātika (murgu idejas un halucinācijas).

Hipomānija

Hipomānija ir atšķirīga fāze, ko raksturo paaugstināts garastāvoklis un paaugstināts enerģijas līmenis. Cilvēki, kas piedzīvo hipomānijas stāvokli, bieži jūtas eiforiski, ļoti motivēti un pārpildīti ar radošām idejām. Viņi var iesaistīties pārmērīgās mērķtiecīgās aktivitātēs, ātri runāt un nepieciešamība pēc miega samazinās. Tomēr atšķirībā no mānijas, hipomānija nerada nopietnus ikdienas darbības traucējumus.

Jauktas epizodes

Ir svarīgi atzīmēt, ka indivīdiem ar bipolāriem traucējumiem var rasties arī jauktas epizodes, kas ietver vienlaicīgas vai straujas hipomānijas un depresijas simptomu maiņas. Šīs epizodes var izpausties ar garastāvokļa nestabilitāti un biežām pārmaiņām starp paaugstinātu un disforisku garastāvokli.

Subdepresīvā fāze

Tā attiecas uz vieglāku depresijas formu, kas neatbilst depresijas traucējumu diagnostikas kritērijiem. Šajā fāzē indivīdi var izjust pastāvīgas skumjas, intereses vai prieka trūkumu par aktivitātēm, nogurumu un apetītes vai miega režīma izmaiņas. Lai gan simptomi ir mazāk izteikti salīdzinājumā ar depresijas epizodi, tie joprojām var būtiski ietekmēt ikdienas darbību un vispārējo labsajūtu.

Depresīvā fāze

Bipolāri afektīvo traucējumu depresīvā fāze izpaužas līdzīgi kā klasiskie depresijas simptomi, ko varētu raksturot ar nomāktību, enerģijas līmeņa un aktivitāšu samazināšanos, grūtībām gūt prieku vai tas ir īslaicīgs, interešu zudumu, kognitīvo spēju pavājināšanos (piem., grūtībām koncentrēties), libido pazemināšanos, kā arī var veidoties pašvērtējuma izkropļojums un ierobežota ticība savām spējām.

Klientu pieredze

No klīniskās prakses klientu pieredzes: kāda kliente pārtrauca naudu krāt bankas kontā norādot “ir bijušas vairākas reizes, kad mānijas periodos pēkšņi pērku aviobiļetes, gala pietura nav svarīga, visbiežāk pirku uz nākamās dienas reisu, par izmaksām nedomāju vispār..”.

Tāpat tiek atklātas arī šādas pieredzes “esmu ilgtermiņa attiecībās, kopumā tās varu raksturot kā stabilas, tomēr kad attīstās mānijas fāze, tad parādās tieksme, es pat teiktu vajadzība, pēc jauniem un daudzveidīgiem seksuāliem kontaktiem.. tajā brīdī ir vieglprātība.. nav bremzes.. citreiz pakļauju sevi riskantiem seksuāliem kontaktiem”.

Kopējo izjūtu par saslimšanu visbiežāk raksturo “tā ir milzu cīņa ar garastāvokļa svārstībām, tas ir haoss, neprognozējamība, zaudēta kontrole pār dzīvi, kamēr iemācījos, kas ir šie traucējumi un to izpausmes”.

“Sajūtu līmenī varu teikt – tas ir iekšējais konflikts, kurā notiek cīņa starp visu varošo “es”, kam ir grandiozs pašvērtējums, pēc kā seko pilnīga niecības, mazvērtības izjūta un kauns par to, kā esmu uzvedies” kopējo izjūtu raksturo klienti.

Diagnosticēt BAT

BAT diagnosticēšana, it sevišķi sākotnējā fāzē, var būt gana sarežģīta. Simptomi var būt neskaidri un pārklāties ar citu traucējumu raksturīgajiem simptomiem (visbiežāk šizofrēnijas vai šizoafektīvajiem traucējumiem, robežstāvokļa personības traucējumiem, psihoaktīvu vielu izraisītiem stāvokļi). BAT gaita dažādiem cilvēkiem var ievērojami atšķirties, un precīzas diagnozes iegūšanai bieži ir vajadzīgi vairāki gadi. Viens no iemesliem ir tas, ka cilvēki var meklēt palīdzību tikai depresīvās fāzes laikā, neapzinoties, ka jaunībā ir piedzīvojuši īslaicīgu hipomānijas vai mānijas epizodi, ko viņi, iespējams, ir aizmirsuši. Šīs epizodes var viegli nepamanīt vai noraidīt kā nesaistītus notikumus, īpaši, ja tās notikušas gadus pirms profesionālas palīdzības meklēšanas.

Turklāt BAT mainīgais raksturs ar stabila garastāvokļa periodiem starp epizodēm var vēl vairāk sarežģīt diagnostikas procesu. Tas prasa rūpīgu novērtēšanu un uzraudzību ilgākā laika posmā, lai noteiktu gan depresijas, gan mānijas epizožu modeļus un ilgumu. Tādēļ ir ļoti svarīgi, lai personas, kurām ir depresijas simptomi, sniegtu veselības aprūpes speciālistiem visaptverošu savu garastāvokļa pieredzes vēsturi, lai nodrošinātu precīzu diagnozi un atbilstošu ārstēšanu.

Izaicinājumi, ar kuriem var sastapties cilvēki ar BAT:

• Garastāvokļa neprognozējamība – “sava garastāvokļa neprognozējamības dēļ man ir zudis pamats zem kājām – nekad nezinu, kad man sāksies epizode, tādējādi man ir grūti plānot savu dzīvi. Grūti arī nodrošināt darba attiecības – jo vienā vai otrā stāvoklī darba kvalitāte un apmeklējums būtiski ietekmējas. Tāpat arī uzsāku mācības, bet kad sākas mānija – tas viss šķiet tik nevajadzīgi, zūd arī koncentrēšanās spējas, studijas neapmeklēju, tādējādi krājot akadēmiskus parādus..”.

• Attiecību izaicinājumi – “esmu ilgās partnerattiecībās, tomēr kad man sākas mānijas epizodes, pati to nepamanu. Kļūstu atvērta,, smaidīga, ir liela vajadzība pēc komunikācijas, jauniem kontaktiem. Apmeklēju dažādus pasākumus, pieaug izteikta seksuālā vēlme.. pazūd kontrole par savu uzvedību, brīvi iesaistos seksuālās attiecībās ar citiem par ko pēc tam pārdzīvoju, pārmetu, šaustu sevi un iekrītu depresijā”.

• Medikamentu blakusparādības. Uzsākot medikamentozo terapiju, cilvēks var piedzīvot dažādas blakusparādības, piemēram, slikta dūša, galvas reibonis, miegainība, svara pieaugums. Ir noderīgi veidot medikamentu pierakstus – kā organisms reaģē uz konkrētiem medikamentiem, lai kopā ar ārstu varētu piemeklēt atbilstošāko terapiju.

• Medikamentu lietošana. Bieži vien cilvēki saka “man ir apnikuši tie medikamenti, katru dienu jāatceras iedzert, zūd brīvības sajūta, nevaru tā spontāni nekur aizbraukt, citreiz aizmirstu paņemt tos līdzi, regulāri jāpierakstās pie ārsta uz vizītēm, tad aizmirstu un ilgi jāgaida rindā, medikamenti jau beigušies..”. Medikamentu lietošana patiesi prasa lielu rūpību, plānošanu un disciplīnu. Katram indivīdam jāatrod sava atgādinājuma stratēģija – vai tā būtu zīmīte pie gultas, vai aplikācija telefonā. Medikamenti šajā gadījumā ir kā kontroles rīks, kas palīdz atgūt līdzsvaru

• Strikts dienas režīms. “Man ir apnicis, ka nevaru dzīvot kā citi to dara manā vecumā. Es arī gribu lietot alkoholu, ballēties un vasaras naktī negulēt, tomēr es esmu iemācījies, ka tas atstāj sekas uz manu psihoemocionālo veselības stāvokli”. Jebkurš cilvēks vēlas dzīvi bez būtiskiem ierobežojumiem. Ja ir savādāk – var raisīties dažādas emocijas – dusmas, netaisnīguma un negodīguma izjūtu, arī bezpalīdzību u.c.

Slimības blaknes

Bipolāri afektīvie traucējumi iekļauti 10 vadošo saslimšanu sarakstā, kas izraisa invaliditāti visā pasaulē. Metaanalīzes (Chan et al, 2022) pētījumā tika secināts, ka cilvēkiem ar BAT ir par 13 gadiem īsāka dzīvildze kā vispārējā populācijā salīdzinot ar citām psihiskām saslimšanā. Turklāt vīriešu grupā dzīves ilgums bija zemāks salīdzinot kā sievietēm. Cita pētnieku grupa (Hayes et al, 2015) secināja, ka šīm personām ir gandrīz divkāršots kardiovaskulāro slimību nāves risks, trīs reizes augstāks nāves risks no elpošanas slimībām (hroniska obstruktīva plaušu slimības, astmas).

Šo asociāciju pamatā esošie mehānismi nav pilnībā izprotami, taču tiek uzskatīts, ka kā ģenētiskie, tā arī dzīvesveida faktori veicina paaugstinātu neaizsargātību. Turklāt psihiski simptomi, medikamentu blakusparādības un neveselīgs dzīvesveids, piemēram, smēķēšana, vielu lietošana un neveselīgs uzturs, var vēl vairāk veicināt kardiovaskulārās un elpceļu sistēmas komplikācijas. Turklāt BAT klātbūtne var sarežģīt hronisku somatisko slimību ārstēšanu, jo garastāvokļa svārstības un zāļu mijiedarbība var traucēt ārstēšanas rekomendāciju ievērošanā un vispārējā slimības kontrolē. Personām ar BAT ir ļoti svarīgi saņemt visaptverošu aprūpi, kas veicina gan viņu psihiskās veselības, gan arī sirds un asinsvadu kontroli, nodrošinot pareizu pārvaldību un samazinot nelabvēlīgu iznākumu risku.

Ārstēšana

BAT ārstēšana norit kompleksi. Primārais un izšķirošais ārstēšanas komponents ir medikamentozā terapija, ar kuras palīdzību tiek sekmēta garastāvokļa stabilizācija un simptomu pārvalde.

Nozīmīgu lomu ieņem arī psihosociālās intervences, ietverot dažādas kognitīvi biheiviorālās terapijas tehnikas.

Tāpat svarīgi ievērot veselīga dzīvesveida rekomendācijas (sakārtots miega – nomoda cikls, fiziskas aktivitātes, veselīgs uzturs, izvairīšanās no atkarību izraisošu vielu lietošanas).

Terapeitiskā procesa ietvaros norit svārstību sākotnējo simptomu identifikācija, to izpratne (laicīga simptomu atpazīšana un atbilstoša reaģēšana mazina riska stāvokļa paasinājumam), kā arī katra indivīda trigerfaktoru apzināšanās.

Tiek apgūtas stresa vadīšanas un emociju regulācijas tehnikas, problēmu risināšanas stratēģijas.

Neatsverama loma ir tuvinieku, ģimenes locekļu iesaiste slimības pārvaldībā. Psihoizglītošana palīdz tuviniekiem saņemt atbildes uz sev aktuāliem jautājumiem, veicina izpratni, mazina stigmatizāciju. Bieži vien (it sevišķi kamēr cilvēkam pašam vēl nav pietiekami nostiprinājusies izpratne par saslimšanu vai pastāv slimības noliegums), tuvinieku lomu simptomu pārvaldē var būt ļoti noderīga, jo tā var kalpot par ārēju struktūru. Tomēr jāatceras būtiska lieta – līdzcilvēks nedrīkst aizmirst par savām vajadzībām un personiskajām robežām, lai neiekristu līdzatkarības pozīcijā.

Rekomendācijas tuviniekiem

1. Savu spēku novērtējums. Sākumā izpētiet savus iekšējos resursus, kāda ir jūsu psihoemocionālā kapacitāte iesaistīties; kādas ir jūsu robežas;

2. Informācija. No drošiem un uzticamiem avotiem iegūstiet informāciju par to, kas ir BAT, to etioloģija, slimības simptomu izpausmes, prognozes, lai veicinātu izpratni par saslimšanu, tādējādi mazinot arī savus iekšējos pārdzīvojumus. Piemēram, bieži vien ģimenes locekļi piedzīvo vainas izjūtu “ko esmu izdarījis nepareizi, kāpēc manam bērnam tā ir?”.

   Cilvēkam, kas slimo ar BAT, garastāvokļa svārstības var noritēt dažādi – sākot no dažām dienām līdz nedēļām vai pat mēnešiem. Jo simptomu attīstība norit pakāpeniskāk, jo pašam cilvēkam ar BAT to var būt grūtāk pamanīt (ilgstošāk pastāv sajūta – “viss ir kopumā labi, tikai nedaudz jūtos atšķirīgāk kā parasti, bet gan jau būs labi”) un otrādi – ja simptomi sākas strauji – tad pirmās brīdinājuma pazīmes var viegli palaist garām.

   Tādējādi, ja tuvinieks ir identificējis personas raksturīgās sākotnējās epizožu pazīmes, tad var mudināt vērsties pēc profesionālas palīdzības. Kopīgi ar cilvēku, kas slimo ar BAT, izveidojiet garastāvokļa un miega cikla kalendāru, kurā katru dienu fiksē šos parametrus.

3. Pamanīt trigerus. Svarīgi iepazīt katras personas individuālos riska (triger) faktorus – piemēram, miega – nomoda cikla izmaiņas, spriedzes, aizkaitinājuma pieaugums, alkohola lietošana u.c. Ja tiek pamanītas raksturīgās pazīmes, svarīgi mudināt vērsties pēc palīdzības.

4. Veicināt drošības izjūtu. Atcerieties, kad cilvēks ir mānijas vai depresijas fāzē, tad kontrole par slimības simptomiem ir ārkārtēji zema, līdz ar to ir vāja spēja kontrolēt savu uzvedību.

   Nereti klienti pēc piedzīvotajām epizodēm stāsta “man ir ļoti liela kauna izjūta par izdarīto”, “jūtos tik bezspēcīgs šajā situācijā”, “baidos, ka tuvinieki mani kritizēs un nosodīs”. Cilvēkiem ar BAT bieži pavadošā izjūta ir nedrošība, neprognozējamība, neparedzamība. Tādēļ ļoti svarīgi komunikācijā ar cilvēku veicināt drošības izjūtu, attīstīt paļāvību, radīt vidi, kurā tuvinieks jūtas uzklausīts, sadzirdēts, stāstot par piedzīvoto.

   Svarīgi izvairīties no vispārīgām frāzēm “viss būs labi”, “nav par ko satraukties”, bet tā vietā dot telpu emocijām. Svarīga aktīva klausīšanās, klātbūtnes laikā rekomendējams veltīt nedalītu uzmanību, uzturēt acu kontaktu, akceptēt otra emocijas, pat ja tās jums ir grūti izprotamas. Svarīgi parādīt, ka Jums rūp un interesē otra stāstītais. Tāpat arī nozīmīgas empātiskas piebildes, piemēram, “izklausās, ka šobrīd ej cauri sarežģītam periodam”.

5. Ko nedarīt. Izvairieties no kritizēšanas un vainošanas.

6. Atpazīt, kas ir traucējums. BAT ir traucējums, kas izraisa krasas garastāvokļa svārstības un izmaiņas uzvedībā. Tādēļ ir svarīgi atpazīt un nošķirt, kuras uzvedības izmaiņas ir traucējumu provocētas un kuras raksturīgas indivīdam.

7. Skaidra komunikācija. Pajautājiet cilvēkam, kādas vajadzības vai komunikācijas veids viņam nepieciešams kādā no fāzēm. Citkārt cilvēks pats skaidri apzinās savas vajadzības šādos brīžos. Ieklausieties.

8. Krīzes plāns. Sastādiet kopīgu krīzes plānu, kur skaidri atrunāti rīcības soļi akūtos gadījumos. Iekļaujiet arī krīzes tālruņa numuru.

9. Griezties pēc atbalsta. Jāatceras, ir normāli, ka arī pašam tuviniekam var būt grūti uzklausīt otra pārdzīvojumus un būt ciešā emocionālā kontaktā. Klātbūtne var veicināt bezspēcības, izmisuma, bezpalīdzības izjūtu, kā arī dusmas un netaisnīguma izjūtu. Šādos gadījumos rekomendējams arī pašam tuviniekam vērsties pie speciālista, lai saņemtu sev nepieciešamo psiholoģisko atbalstu.

Izmantotā literatūra

Azorin, J., Lefrere, A., & Belzeaux, R. (2021). The impact of bipolar disorder on couple functioning: Implications for care and treatment. A Systematic review. Medicina-lithuania, 57(8), 771.

Chan, J. K. N., Tong, C. H. Y., Wong, C. S. M., Chen, E. Y., & Chang, W. C. (2022). Life expectancy and years of potential life lost in bipolar disorder: systematic review and meta-analysis. British Journal of Psychiatry, 221(3), 567–576.

Gitlin, M. J., & Miklowitz, D. J. (2017). The difficult lives of individuals with bipolar disorder: A review of functional outcomes and their implications for treatment. Journal of Affective Disorders, 209, 147–154.

Hayes, J., Miles, J., Walters, K., King, M., & Osborn, D. (2015). A systematic review and meta-analysis of premature mortality in bipolar affective disorder. Acta Psychiatrica Scandinavica, 131(6), 417–425.

Jain A, Mitra P. Bipolar Disorder. [Updated 2023 Feb 20]. In: StatPearls [Internet]. Treasure Island (FL): StatPearls Publishing; 2023 Jan-. Available from: https://www.ncbi.nlm.nih.gov/books/NBK558998/

Joyce, K., Thompson, A., & Marwaha, S. (2016). Is treatment for bipolar disorder more effective earlier in illness course? A comprehensive literature review. International Journal of Bipolar Disorders, 4(1).

Justo, L., De Oliveira Soares, B. G., & Calil, H. M. (2007). Family interventions for bipolar disorder. The Cochrane Library, 4 (4), 123-130.

Shah, N., Grover, S., & Rao, G. P. (2017). Clinical Practice Guidelines for Management of Bipolar Disorder. Indian Journal of Psychiatry, 59(5), 51.

Özdel, K., Kart, A., Türkçapar, M.H. (2021). Cognitive Behavioral Therapy in Treatment of Bipolar Disorder. Noro Psikiyatr Ars., 58(1), 66-76.