Psiholoģiski veselīga darba vieta ir tāda darba vieta, kas ne tikai nepasliktina darbinieku mentālo veselibu, bet to uztur un uzlabo. Tātad, mērķis domājot par psiholoģiski veselīgu darba vietu ir veidot vidi, kurā mentālā veselība ir daļa no normālas dzīves.

Organizāciju psihologi identificējuši piecas pazīmes, kas raksturo psiholoģiski veselīgu darba vietu. Tas ir darba-dzīves līdzsvars, atzinība, darbinieku iesaiste, izaugsmes un attīstības iespējas un fokuss uz veselību un drošību. (Kelloway et al.2023, atsaucoties uz Amerikas psihologu asociāciju, 2019 un Day&Randall, 2014)

Psiholoģiski veselīga darba vieta ietver dažādas tālāk aprakstītās prakses, bet svarīgi, ka tas nozīmē arī veselīgas robežas un spēju atpazīt, kad kādam nepieciešams speciālistu atbalsts.

Darba-dzīves līdzsvars

Nodrošini darbiniekus ar resursiem, kas ļauj elastīgi tikt galā ar izaicinājumiem, kurus sagādā viņu ikdienas dzīve ārpus darba.

Piemēram, iespēja darba laikā apmeklēt ārstu, psihologu; ņemt brīvas “mentālās veselības dienas”; atalgots atvaļinājums sērojot vai citu pārdzīvojumu rezultātā; iespēja strādāt attālināti; atbalsts ar bērnu pieskatīšanu vai slimojošu, vecu cilvēku aprūpi.

Atzinība

Regulāri un konsekventi atpazīsti darbinieku sasniegumus.

Piemēram, finansiāla kompensācija (sasniegumos balstīti bonusi vai tml.); formāla, nefinansiāla atzinība kā apbalvošanas ceremonija, kur tiek sumināti labākie, rakstiska atzinība, regulāras svinības par godu kopīgu mērķu sasniegšanai; neformāla, nefinansiāla atzinība – teikt paldies, mutiski slavēt.

Darbinieku iesaiste

Radi veidus, kā darbiniekiem iesaistīties lēmumu pieņemšanā, būt radošiem un autonomiem.

Piemēram, pašvadītas komandas; dalītas vadības lomas, kā rotējoši sapulču vadītāji; regulāri, konskeventi prasīt darbiniekiem atsauksmes, viedokļus; veidot starpnodaļu darba grupas konkrētu problēmu risināšanai.

Izaugsme un attīstība

Dod iespēju darbiniekiem apgūt jaunas prasmes un kompetences, kā arī pielietot tās darba vietā.

Piemēram, profesionālas apmācības vai savstarpējas darbinieku apmācības; atmaksāt par mācībām iztērēto; piedāvāt mentorēšanu par to, kādas prasmes vērts attīstīt, karjeras plānošanai; informācija par karjeras izaugsmes iespējām uzņēmumā.

Veselība un drošība

Veicini tādu darbinieku uzvedību, kur viņi preventīvi novērtē, uzlabo fizisko un psiholoģisko veselību un drošību un veseļojas, ja saslimuši.

Piemēram, iekšējie noteikumi, kas pasargā darbiniekus (pretbulijinga politika u.tml.); darbā vai tā tuvumā pieejams veselīgs ēdiens, uzkodas; piedāvājumā trenažieru zāle, kopīgas sporta aktivitātes (rīta skrējiens, pēcpusdienas pastaiga u.tml.), labsajūtas kursi; veselīga darba vide; stāvgaldi, tikšanās pastaigas laikā un citas ergonomiskas prakses.

Kad to darīt?

Jebkuru no iepriekš minētajām lietām varam darīt preventīvi, jeb pirms radusies tāda vajadzība, kā intervenci – dodot darbiniekiem resursus, kas risina dažādas jau identificētas problēmas, vai kā pielāgojumu, kas ir konkrēts atbalsts, bieži individuāls kādam darbiniekam.

Bieži ikdienā ir vēlme, kaut nu viss būtu izdarīts preventīvi, taču realitātē tas nav iespējams. Pat vissakārtotākajā, atbalstošākajā darba vietā darbinieki piedzīvos zaudējumus, krīzes, slimības, kas prasīs intervences vai individuālus pielāgojumus. Noteikti vērts ieviest dažādus preventīvus rīkus, taču nevajadzētu nogrimt pašpārmetumos, ka nav izdevies pamanīt un novērst pilnīgi visu. Darbinieku mainība arī nozīmē, ka vienmēr būs nepieciešams intervences atkārtot un turpināt, lai jaunienācēji būtu tikpat izglītoti, atbalstīti kā pārējie.

Piemēri

Pieredzē ar psihologu konsultācijām tas parasti izskatās tā – uzņēmums grib atbalstīt savus darbiniekus, tāpēc nopērk apdrošināšanu, kas iekļauj iespēju maksāt par psihologa konsultācijām. Daļa to izmanto, citi sastopas ar dažādiem šķēršļiem (nevaru atrast brīvu speciālistu; apdrošināšana neņem mana speciālista rēķinu; tāpat jāpiemaksā par speciālistu) un nekad šo iespēju neizmanto, kaut gan vajadzētu.  Ja uzņēmums identificē šo problēmu un pamana, ka tie cilvēki, kuriem būtu noderīgas psihologa konsultācijas, nav varējuši pārvarēt daudzos šķēršļus, tad kā nākamo soli izvēlas apmaksāt noteiktu konsultāciju skaitu darbiniekiem. “TIEK” sniedzot šo pakalpojumu tad atrisina visus minētos šķēršļus un parasti lielāks cilvēku skaits saņem atbalstu. Trešais solis, kas ir individuāli pielāgots, ir, ka atsevišķos gadījumos cilvēkiem var tikt apmaksāts lielāks skaits konsultāciju. Tātad, iekļaujot psiholoģijas konsultācijas apdrošināšanā varam preventīvi signalizēt, ka atbalstām mentālās veselības uzlabošanu un, iespējams, tam ir vēlamais efekts. Konkrēta intervence (apmaksātas konsultācijas ar pieejamu psihologu komandu) loģiski ir ar augstāku efektivitāti un var paredzēt pielāgojumus (vairāk konsultāciju atsevišķiem cilvēkiem).

Vai cits piemērs – darbiniekus izglītot par mentālo veselību un atbalsta iespējām var preventīvi ar dažādu plakātu, pieejamu žurnālu, grāmatu un informatīvu e-pastu palīdzību, var kā intervenci organizēt lekcijas vai seminārus visam uzņēmumam, kur visi apgūst kādas noteiktas prasmes un tad būs noteikti darbinieki, kuriem darba specifika prasīs pielāgotas papildus zināšanas (personāla daļa u.tml.), vadītāji darbiniekiem ar specifiskām vajadzībām, vai darbinieki ar nepietiekamām sociālām vai emocionālām prasmēm.

Ja psiholoģiski veselīga darba vieta ir jauns un neskaidrs koncepts, piesakies uz TIEK uzņēmumu konsultāciju un uzzināsi, ko jau darāt labi, ko vērts uzlabot. Piesakies konsultācijai rakstot uz info@tiek.lv.

Izmantotā literatūra

E. Kevin Kelloway, Jennifer K. Dimoff, Stephanie Gilbert, Mental Health in the Workplace, Annual Review of Organizational Psychology and Organizational Behavior 2023 10:1, 363-387