Tiek veidotais saturs ir kvalificētu, izglītotu speciālistu un pieredzējušas komandas plānots, veidots, pārskatīts. Tiek ir droša vieta, kur saņemt psiholoģisko atbalstu un pierādījumos balstītu informāciju kritiski domājošiem cilvēkiem

Robežstāvokļa personības traucējumi (BPD)

Robežstāvokļa personības traucējumi (BPD)

Robežstāvokļa personības traucējumus raksturo:

  • Izteiktas bailes no atraidījuma. Sajūta, ka cilvēki pametīs, atraidīs, negribēs. Baidoties no pamešanas, katra mazākā lieta, komentārs var radīt trauksmi, greizsirdību, aizdomīgumu, arī kontrolējošu uzvedību. Izmisīgi meklējot pieņemšanu, attiecības veido strauji, tās ir nestabilas un intensīvas.

  • Melnbalta domāšana. Kategoriska domāšana bez vidusceļa. Mētāšanās starp grāvjiem: mīlu vai ienīstu, labs vai slikts, viss ir lieliski vai drausmīgi un nekam nav jēgas. Attiecībās raksturīgi cilvēkus idealizēt un tad kādā brīdī izjust pret viņiem dziļu naidu, nepatiku. Tāds cikls, kur pārmēru idealizēju un tad gāžu no troņa, var tikt novērots arī attiecībās ar psihoterapeitu.

  • Grūtības regulēt emocijas. Emocijas piedzīvo intensīvi, ir augsts jūtīgums. Trūkst prasmju samērīgi reaģēt uz emocijām, var tās ekstrēmi izgāzt uz citiem vai vērst pret sevi. Nespējot apstrādāt emocijas, var būt raksturīga disociācija: tā ir psihes aizsardzība pret domām, jūtām, atmiņām, kuras pārāk grūti piedzīvot.

  • Neskaidra identitāte. Tukšuma izjūta, neizpratne par to, kas esmu un ko vēlos, kas ir mans "es", fundamentāla vientulība.

  • Impulsivitāte. Bīstama impulsivitāte, kas izpaužas attiecībās ar naudu, iepirkšanos, ēdienu, seksu, alkoholu un citur. Meklē spilgtas izjūtas, neapsverot rīcības sekas.

  • Paškaitējums, pašnāvības mēģinājumi. Dzīve ar sevi ir tik grūta, tukša, naidpilna, emocijas regulēt ir tik sarežģīti, ka raksturīgi destruktīvi risinājumi. Dara sev pāri, piemēram, radot sev ievainojumus, lietojot apreibinošas vielas, neatbilstošus medikamentus. Veic pašnāvības mēģinājumus.

Ne visi, kuriem ir robežstāvokļa personības traucējumi, piedzīvo visus simptomus augstā intensitātē. Nereti vienlaikus cilvēki sadzīvo arī ar depresijas epizodēm un/vai trauksmi.

Ārstēšana galvenokārt notiek caur ilgtermiņa psihoterapiju. Psihoterapijā cilvēks piedzīvo drošas, uzticēšanās pilnas attiecības, mācās atpazīt un regulēt savas emocijas, komunicēt konstruktīvi, tāpat apstrādā pagātnes traumatiskās pieredzes, lai varētu pārvarēt to radītās sekas.

Katrs ir pelnījis patiesu atbalstu, meklē savējo!

Pārskats par psihoterapijas efektivitāti te:
Storebø OJ, Stoffers-Winterling JM, Völlm BA, Kongerslev MT, Mattivi JT, Jørgensen MS, Faltinsen E, Todorovac A, Sales CP, Callesen HE, Lieb K, Simonsen E. Psychological therapies for people with borderline personality disorder. Cochrane Database of Systematic Reviews 2020, Issue 5. Art. No.: CD012955. DOI: 10.1002/14651858.CD012955.pub2

5 mīlestības valodas - mīts vai metode?

5 mīlestības valodas - mīts vai metode?

5 padomi, kā atrast labu speciālistu

5 padomi, kā atrast labu speciālistu

0