TIEK

Kā tas ir?

Ir tumša, skaidra nakts un tu paskaties augšup. Tavā acu priekšā paveras plašs debesjums pilns ar zvaigznēm, viss ko redzi ir izkaisīti gaiši punktiņi. Tu zini, ka dažas zvaigznes kopā veido zvaignājus, bet paskatoties augšup vienkārši tā, bez zināšanām, gaidām un konceptiem, debesis ir bezgalīgi daudz +/- vienlīdzīgu punktiņu. UDHS – uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms – ir kā nakšņotā debess. Jaunas aizraušanās kā zvaigžnu lietus piesaista uzmanību vairāk, kā uzskaitītie svarīgie darbi. Viss, prioritātes, degoši termiņi, ilgtermiņā svarīgi darbi, attiecību jautājumi, laika nosišana utt. – viss ir vienlīdz svarīgs. Normāls cilvēks savas prioritātes sakārtos un īstenos soli pa solim, kā sekojot saulei debesīs.

Cilvēks ar UDHS teorijā zina, ka navigēt vajag pēc Polārzvaignes, bet tās krītošās zvaizgnes tavā plašajā redzeslokā vienkārši piesaista uzmanību labāk.

Un tad, protams, ir melnie caurumi, kur hiperfokusā iemeties, Tu vari pavadīt stundas Brīnumzemē, kā Alise sekojot baltajam trusim, vai tā būtu seriāla binge-watching maratons (nepārtraukta sēriju skatīšanās viena pēc otras visas dienas un nakts garumā), programmēšana (mans personīgais minējums, kāpēc labi programmētāji/IT speciālisti bieži ir bez augstākās izglītības, jo seko savām savdabīgajām interesēm), ar sirdi metoties iekšā savā biznesa idejā (stāsti par cilvēkiem, kuri skolā taisīja trobeli vai sapņoja vaļā acīm, jo viņu uzmanību skolotājam nebija pa spēkam piesaistīt mācību procesam, bet pašam cilvēkam ir idejas un entuziasms (un iespējams draugi/komanda ar ko) tās īstenot).

Tā, kur es paliku?

Jā, tātad, kamēr vien zeme nedeg zem kājām, nav iestājusies apokalipse, cilvēks ar UDHS neizjutīs gana lielu trauksmi, lai, secīgi sekojot vienai darbībai pēc otras, bez aizķeršanās tiktu galā ar uzticēto vai paša izvirzīto darbu.

Protams, ir visādas iespējas, kāpēc kāds bieži vien nepamana, ka cieš no UDHS problēmām. Ir divi varianti: tev ir tik daudz iekšējas trauksmes, ka visu laiku dzīvo apokalispē un tiec galā ar Excel, angļu valodas mājas darbiem, projekta plānošanas, īstenošanas un atskaišu iesniegšanas darbiem. Ai, nu es nezinu, jebko, kas tavā Visumā ir #garlaicīgi, bet jāizdara. Jā, un aizmāršība un ierašanās laikā. Uzmanības novērsēji kā gravitācijas viļņi ceļo cauri UDHS Saules sistēmai, derfomējot uzmanību un laika uztveri. Pazudušas lietas un nekārtība, nokavētas stundas, lekcijas, sapulces, darba laika sākums un draugu tikšanās. Aizmirstas dzimšanas dienas, svinības, solījumi draugiem, īsziņas un neatbildēti telefona zvani.

Tev liekas, ak mī un žē, jā! Es atpazīstu to savu draudzeni un draugu, radinieku vai klases biedreni. Šiem cilvēkiem r e ā l i nerūp. Nuuuuu. Nē. Ui, kā rūp. Ui, kauna, rūpju un ekpektāciju gruveši kā Saturna gredzeni rotē ap UDHS cilvēka svarīgajām planētām – attiecības ar tuvajiem, darba uzdevumi un atbildības, veselības jautājumi… (Lasītāji iekšēji nopūšas)

Daudz kas no tā, ko esmu pieminējusi līdz šim ir redzams uz āru, piemēram, nekārtība istabā, strīdi starp mīļajiem un tuvajiem, prokrastinācija, līdz neizbēgami, tev nav ko parādīt fizikas laboratorijas darbā, bakalaura diplomdarba prezentācijā, darba atskaitīšanās sapulcē.
Kur tam aug saknes?
Ir divi galvenie iemesli: dopamīns un emociju regulācija. Kas noved pie nākamajiem diviem jautājumiem – kā nonācu līdz UDHS diagnozei un kāds tām divām tikko nosauktajām lietām sakars?

Kā es nonācu līdz UDHS diagnozei?

Īsumā, jo tik viegli būtu izplūst un sākt stāstu ar to, kā bērnudārzā pārsitu degunu līdz asinīm, lecot pār riepām, sākumskolā simpātijai, kas mani nokaitināja, iedūru plaukstā ar cirkuli, pamatskolā biju starp aktīvajiem, rotējot cauri pulciņiem, hobijiem, tai skaitā skeitbordam, piedaloties mākslas konkursos, aktīvi ceļot roku klases darbā, jo mani interesēja teju viss, izņemot grūti gāja ar valodām un sportu, bet noprezentēt es varēju katru grupas darbu un palīdzēt ar radošām idejām tā īstenošanā. Paga, es tomēr novirzījos.

Bija Covid laika mājsēde un Tinderī iepazinos ar burvīgu cilvēku. Zoom randiņa laikā klausījos stāstu, kur sekojot ķeksēju mentālu sarakstu ar “man arī ir šitā” – tas bija stāsts par to, ko nozīmē uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms.

Paradoksālākais ir tas, ka es par to biju mācījusies psiholoģijas kursā. Bet, kā šī pasniegtā informācija paslīdēja man garām 5 gadus agrāk ir mistika, ko nevaru izskaidrot. Lai nu kā, tajā pavasarī, pēc viena no Top 5 smagākajiem un tumšākajiem laikiem savā dzīvē, es sāku iet terapijā, pierakstījos pie neiroloģes, tad uz psiholoģisko novērtēšanu, encefalogramma, elektrogramma, atpakaļ pie neiroloģes ar rezultātiem, kur man izrakstīja ritalīnu un ieteica turpināt terapiju pie saprotoša psihologa. Problēma atrisināta? Nuuu.

Ko es daru, lai to menedžētu?

Līdz uzzināju, ka man ir UDHS, es bieži mēdzu teikt, kā man dzīvē ir paveicies ar vecākiem un skolotājiem. Man bija viena ne tik jauka un otra burvīga bērnudārza audzinātāja, fantastiska sākumskolas skolotāja, labs skolotāju kolektīvs ģimnāzijā 5.-9. klasē, un galu galā viena no labākajām valsts ģimnāzijām ar lielākoties cepuri-nost-cik-feiniem skolotājiem 10.-12. klasē.

Apkārtējā sistēma bija liels atbalsts, no klases audzinātājiem, labiem draugiem klases biedru vidū, ar iedvesmojošiem piemēriem interešu izglītības pedagogu starpā mākslas skolā un improvizācijas teātra pulciņā. No sakārtotas vides, prasīgiem, bet atbalstošiem skolotājiem, līdz mammai, kas ar mani vienmēr runājās kā ar līdzīgu, nodrošinot brīvību savu lēmumu pieņemšanai. Mani vecāki, vecvecāki un radinieki ir ielikuši manī vērtības, ko ne tikai saka, bet arī redzu dzīvē piepildītas. Nu, labi, neviens nav perfekts, un es esmu diezgan droša, ka tieši no tēta esmu mantojusi savu daļu UDHS, bet pat ar visu haosu un komiski-skumīgi-mācībstundu pilniem dzīves stāstiem esmu vienmēr jutusies, ka man ir aizmugure un dzimta, uz kuras saknēm balstīties.

Kad man radās aizdomas, ka man ir UDHS, liela daļa manu “esmu unikāla sniegpārsliņa” identitātes uzskatu sagruva. Vairs nejutos īpaša kā vienradzis/saulīte savu draugu sirdīs, bet beidzot sapratu, no kurienes nāk visi haotiskie dzīves feileri: no knapi nokārtotā fizikas eksāmena vidusskolā, līdz nepabeigtajai pirmajai augstākajai izglītībai pirmajos 4,5 gados RTU un knapi, vai, cik knapi, uzrakstītajam bakalauram LU.

Sākot internetā meklēt informāciju par UDHS (angl. – ADHD), pēdējo 2,5 gadu laikā esmu atradusi daudz līdzīgu cilvēku stāstu ar viņu ikdienas grūtībām. Humors, ar kuru bieži tās tiek pasniegtas ne vien uzlabo omu, bet arī parāda, hej, tu neesi viena. Bet, filozofiski vērojot iekšējos pašapziņas procesus, es secināju, ka man negribas to deficīta domāšanu, kas man šķiet tik daudziem no mums, cilvēkiem ar UDHS, tiek iedzīta no pašu pieļautajām kļūdām dzīvē un šajos video stāstiņos, ko uzsūcu neskaitāmajās stundās, ko var pavadīt instagram, tik tok vai tamlīdzīgi. Pluss vēl tas, ka sociāli mediji ir PILNI ar MĪTIEM un nepatiesībām par dažādajiem jautājumiem saistībā ar mentālo veselību, kas tiek pasniegti kā patiesība. Bet tas jau ir cits stāsts.

Kur es paliku? Ak jā, ko es daru, lai menedžētu UDHS?

Tātad, aši pabeigšu domu! Lietas, kas man palīdzēja kvalitatīvi un strukturēti izpētīt UDHS jautājumus un trenēt uzmanību:
(Resursi diemžēl visi, izņemot vienu, ir angliski. Man vēl priekšā atrast līdzvērtīgus avotus latviešu valodā)

• UDHS sāku pētīt ar Inflow lietotni, bet tobrīd diezgan “smagā” satura un/vai struktūras dēļ, man uzmanība šim pieturējās tikai mēnesi vai pāris.
• Headpace ir meditācijas lietotne, ko kopumā esmu izmantojusi on and off ap 3 gadiem pēdējo 6 gadu laikā (tai skaitā pirms UDHS diagnozes laikā, kad jau, protams, cīnījos ar daudziem jautājumiem par spēju fokusēties). Daudz esmu iemācījusies par meditācijas pamatiem animāciju košajā un piesaistošajā valodā, bet lietotnes saturs ir izaudzis tik piepildīts, ka man kādā brīdī vienkārši apnika.
• Pusotru gadu jau esmu izmantojus ADHD Numo lietotni, apgūstot galvenos rīkus: darāmo darbu (To-Do) sarakstu, darbu prioritizēšanu un emociju situācijas izpētes rīku. Līdz šim vienīgais risinājums, ko es 100% ieteiktu izmantot ikvienam. Tur ir praktiski rīki, kā jau tikko nosauktie, un īsas koncentrētas lekcijas kā instagram stāstiņi. Tās izstrādātāji ir ukraiņi un tas ir bijis liels papildus motivators turpināt atbalstīt viņu darbu. Bet pašlaik esmu izsmēlusi lietotnes akūtu nepieciešamību sev, kā arī tā attīstās un mainās – jaunākā versija man sāk patikt mazāk, tāpēc beigšu to pēc pāris mēnešiem abonēt.
• BUJO journaling, ir plānotāja metode, kas nav vesela iespiesta gada plānotājs no izdevniecības, bet, izmantojot pierakstu kladi, es pati veidoju aizzīmēto (punktiņu) sarakstu (angl. – Bullet point). Par to vari izlasīt Redditā, meklējot BUJO kopienas, vai pie metodes izveidotāja (cik nu stāsts ir patiesi vai mārketinga triks, nezinu). Līdz šim strādāju, rotējot starp (1) Numo lietotni, (2) BUJO plānotāju, (3) papīrlapu, kur vienā pusē izrakstu sakrājušos darbus (angl. – brain dump) un otrā pusē uzrakstu prioritāros darbus un (4) atgādinājumiem un piezīmēm telefonā.

Rotēšana starp metodēm ir klasika, lai noturētu uzmanību un tāpēc vairs necenšos pirkt plānotājus, jo tie vairāk saistās ar neizdošanos kā palīdzību plānošanas darbos.

• Waking Up ir meditācijas lietotne, ko izmantoju, lai padziļināti mācītos par apzinātību (emm, pašlaik vairāk esmu neizmantošanas periodā, bet domāju atrotēt atpakaļ). Šīs lietotnes koncepts manā skatījumā ir tuvāks apzinātības būtībai. Piemērots arī iesācējiem un draudzīgāki abonēšanas nosacījumi kā Headspace.
• Kristīnes Brices jogas studija un TRE apmācības man ir bijis viens no labākajiem līdzekļiem mācoties par stresu un cīņā ar to latviešu valodā. Viņas instagram saturs izskaidro kā ikvienam mazliet piestāt un parūpēties par savu mieriņu, ar hiperaktivitāti, vai bez tās.
• Kas noved pie saraksta šī punkta, ka klasiska ieklausīšanās citos ir veiksmīgas dzīves 101 jeb pamats. Empātija un izvairīšanās no otra cilvēka kritizēšanas, bet tā vietā sastrādāšanās (angl. – coworking) vai vienkārši būšana blakus, kamēr es ar UDHS izdaru savu darbu (angl. – body doubling) ir viennozīmīgi vērtīgas metodes, kuras izmantot, pat ja tev nav UDHS, bet tev tuvajiem – ir. Mani ļoti uzrunā kā instagram atrodamais pārs Richard Pink un Roxanne Emery @ADHD_love_ runā par šīm atšķirībām starp cilvēkiem ar un bez UDHS iekļaujošā, empātiskā, mīlošā valodā.
• Absolūts MUST HAVE un ko es pati pašreiz aktīvi izmantoju, lai ieklausītos SEVĪ – bezmaksas lietotne How We Feel, kas labi palīdz iemācīties par un apgūt metodes, kā rīkoties ar emocijām sevī. Man ir pārāk daudz sajūsmas, lēkāšanas un plaukstu plaukšķināšanas, lai es varētu safokusēties un izstāstīt par šīs lietotnes visiem labumiem, bet lielākais no tiem – UI dizains. Bet es negribu pārāk augstu izveidot tavas ekspektācijas – tā ir tikai lietotne, skaista, pārdomāta, viegli lietojama, neuzbāzīga, izglītojoša lietotne. Nekādu ekspektāciju. Ej, pamēģini!

PAGA, SASODĪTS, vai es izstāstīju par to emociju regulēšanu un dopamīnu? Divos vārdos. Mēs bieži zaudējam fokusu un prokrastinējam jeb atliekam darbu darīšanu, jo

• VARIANTS A – esam sapiņķerējušies un ignorējam savas emocijas par izdarāmo darbu, finanšu sakārtošanu, konflikta atrisināšanu utt.;

• VARIANTS B – esam dopamīna bedrē un pavisam vienkārši, mums pietrūkst labsajūtas, lai cīnītos ar sevis pārvarēšanu izaugsmes, panākumu vai grūtību priekšā un tiem darbiem, ko uzskatām par garlaicīgiem, kā atskaites, rēķinu samaksāšana, utt.

Tāpēc ieteikums, ja tev un taviem mīļajiem, vai tavā atbildībā esošajiem (skolēniem, padotajiem, kolēģiem darbā utt.) ir vai velk uz UDHS, izpēti metodes, necenšoties uzstādīt diagnozi. Daudzi no rīkiem palīdzēs ikvienam savas dzīves kvalitātes uzlabošanā.

SAITES:

https://www.getinflow.io/
https://www.headspace.com/
https://numo.so
https://bulletjournal.com/
https://www.wakingup.com/
https://www.jogaselpa.lv/
https://www.instagram.com/adhd_love_/
https://howwefeel.org/

Visbeidzot, es aicinu – nenolaid rokas!
Tik daudziem no mums šai piepildītajā un uzmanību novērsošajā laikmetā ir grūti, un, nē, tu neesi slinks. Izzini pūķus, ar kuriem cīnās cilvēki ar UDHS. Apskati un izpēti dažādos risinājumus, ko cilvēki ir radījuši un apkopojuši jau tūkstošiem gadu (kā tas ir ar meditācijas praksēm).

Ceļš uz izaugsmi nav viegls un viennozīmīgs, bet tāds noteikti, noteikti ir. Tu esi tā vērts. Apskāvieni un lai veicas!