Kur ir robeža starp alkoholu kā pieņemamu, šķietami nekaitīgu dzīves un svētku sastāvdaļu un alkoholu kā veselību apdraudošu problēmu? Vai šī robeža ir skaidri saredzama? Diemžēl nē – alkohola lietošanas normalizēšana mūsu sabiedrībā apgrūtina atpazīt tā negatīvās sekas un jau problemātiska lietošana bieži tiek uztverta kā nekaitīga.

Mēs esam pieraduši domāt, ka problēma ar alkohola lietošanu ir tikai tad, kad ir izveidojusies atkarība, taču tas ir pats pēdējais, galējais solis, un problemātiska alkohola lietošana ir daudz plašāk izplatīta un ignorēta, jo tās normalizācija ir izplatījusies ne tikai klientu, bet arī dažādu speciālistu vidū. Darbā ar klientiem to identificēt un uzrunāt agrīni ir ļoti būtiski.

Alkohols bieži tiek lietots, lai iekļautos starp pārējiem, lai atraisītos un kopumā – lai īstermiņā justos labāk. Alkohola lietošana saistās ar jautrību, tradīcijām, prestižu un pat panākumiem. Tas vērojams filmās, seriālos, reklāmās, influenceru postos, un ir patiesi grūti no tā izvairīties. Labs vīns pie vakariņām, alus Jāņos un šampanietis, svinot uzvaras, panākumus un citus svētkus! Tas izklausās tik pašsaprotami un nekaitīgi, tomēr kādam, kam alkohola lietošana jau kļuvusi vai kļūst problemātiska, šī romantizācija ir vēl viens apstiprinājums, ka alkoholu lietot ir nekaitīgi.

Realitātē ar līdzcilvēku neizpratni parasti sastopas tie, kas izvēlas alkoholu nelietot – “kā, Tu nedzersi šampanieti? Bet ir mana dzimšanas diena!”. Ja cilvēks ir izlēmis nelietot alkoholu kādā pasākumā, viņam nereti nākas attaisnoties un kopumā viņam tiek pievērsta papildus uzmanība, kas var šķist kā negatīvas sekas izvēlei nelietot alkoholu. Ir plašāk pieņemts, ka alkoholu nelieto tikai mazi bērni, grūtnieces, sievietes, kas baro ar krūti un šoferi pāris stundas pirms sēšanās pie stūres. No pārējiem nereti tiek prasīti papildus paskaidrojumu šādai izvēlei. Sanāk, ka cilvēks pieņem atbildīgu lēmumu pret savu veselību, bet sastopas ar neizpratni un nereti nosodījumu.

Būtisku lomu uztverei, ka alkoholu lietot ir normāli, spēlē arī, vēljoprojām, izplatīti mīti par alkohola lietošanas ieguvumiem.

Apskatīsim populārākos mītus un to atspēkojumus.

Mīts: Sarkanvīna lietošana nāk par labu sirds veselībai.
Fakts: Lai gan daži pētījumi norāda, ka mērens sarkanvīna patēriņš var būt saistīts ar samazinātu sirds slimību risku, to pierādījumi nav pārliecinoši. Patiesībā pārmērīga alkohola lietošana var negatīvi ietekmēt sirdi un sirds un asinsvadu sistēmu, piemēram, paaugstināt asinsspiedienu un veicināt sirds slimību attīstību (Mukamal et al., 2019).

Mīts: Alkohola lietošana var palīdzēt labāk aizmigt.
Fakts: Lai gan alkohols sākotnēji var palīdzēt cilvēkiem ātrāk aizmigt, tas būtiski pasliktina miega kvalitāti. Tas var izraisīt nogurumu un aizkaitināmību nākamajā dienā (Roehrs, T.; Roth, T., 2001)

Mīts: Alkohols var palīdzēt mazināt stresu un trauksmi.
Fakts: Lai gan alkohols var īslaicīgi mazināt stresu un trauksmi, laika gaitā tas faktiski palielina trauksmes un depresijas risku, atstājot negatīvu ietekmi uz pašsajūtu un kognitīvajām funkcijām (Verster et al., 2012).

Mīts: Alkohola lietošana var palīdzēt zaudēt svaru.
Fakts: Alkohols satur daudz kaloriju un var veicināt svara pieaugumu. Alkohola lietošana ir saistīta ar paaugstinātu aptaukošanās un citu veselības problēmu risku (Sayon-Orea et al.,2011).

Kas nereti slēpjas aiz problemātiskas alkohola lietošanas?

Var būt tā, ka cilvēks sāk ar laba sarkanvīna glāzi vakarā, lai atslābtu no dienas laikā piedzīvotā, un pēc ilgāka laika attopas pie pusotras pudeles vīna vakarā ar augstu trauksmes līmeni fonā. Papētīsim tuvāk kā tas var izpausties.

Cilvēks sāk iedzert vīnu vakaros, lai tiktu galā ar trauksmes simptomiem, piemēram, satraucošām domām. Lai arī alkohols var īslaicīgi atvieglot šos simptomus, tas galu galā tos pasliktina ilgtermiņā. Tas ir tāpēc, ka alkohols ir depresants, jeb nomierinoša viela, kas palēnina centrālās nervu sistēmas darbību, un līdz ar to var izraisīt depresijas un trauksmes simptomus ilgtermiņā. Tā rezultātā sanāk, ka cilvēks pakāpeniski izjūt nepieciešamību dzert arvien vairāk, lai tiktu galā ar savu trauksmi, un, iespējams, nepamana, ka fonā tā tikai aug lielāka un ir kļuvusi krietni traucējošāka.

Tātad risinot psiholoģisku problēmu ar alkohola palīdzību, ir liela iespēja nonākt līdz nopietnām mentālās veselības grūtībām, nemaz nepieminot alkohola negatīvo ietekmi uz fizisko veselību un atkarības risku. Šādā veidā cilvēks, šķietami, izbēg no tā brīža diskomforta, bet ieskrien stingra režīmā cietumā, no kura izbēgt ir daudz grūtāk.

Alkohola lietošana jebkādās devās mūsu organismam ir kaitīga (World Health Organization, 2023). Un šis ir fakts, kas bieži tiek apstrīdēts, ir grūti pieņemams un nepatīkams, jo atzīt, ka regulāri darām sev pāri, rada mūsos diskomfortu. Tas palīdz uzturēt mītus dzīvus, kā arī izprast biežo problemātiskas alkohola lietošanas noliegšanu, aizkaitināmību un nepatiku par to runāt.

Ko nozīmē problemātiska alkohola lietošana?

Agrīnas problemātiskas alkohola lietošanas pazīmes var būt grūti saskatāmas, tomēr, strādājot ar klientiem, ir ļoti svarīgi tās spēt atpazīt un nekritizējoši uzrunāt.
Biežākās problemātiskas alkohola lietošanas pazīmes ir:

• dzeršana vienatnē,
• izdzertā apjoma palielināšanās,
• dzeršana par spīti piedzīvotām negatīvām sekām,
• abstinences sindroms,
• kontroles zaudēšana,
• citu interešu zaudēšana.

Taču ir arī mazāk pamanāmas pazīmes, kas liecina, ka alkohola lietošana ir kļuvusi problemātiska

• iedzeršana, lai mazinātu stresu vai sāpes,
• lai atslābinātos,
• lai varētu iemigt,
• lai spētu socializēties,
• Arī garastāvokļa izmaiņas, nerūpēšanās par sevi, izolēšanās, kā arī dažādas fiziskās veselības izmaiņas.

Nereti cilvēki ar problemātisku alkohola lietošanu izjūt pretestību pārmaiņām vai ambivalentas izjūtas par to. No vienas puses, iespējams, cilvēks sāk saredzēt negatīvās dzeršanas sekas, un no otras puses viņa apkārtējā vide un uzturošie faktori traucē to aktualizēt un risināt. Lielai daļai var būt arī pagātnes pieredze ar neveiksmīgiem mēģinājumiem atmest vai samazināt alkohola patēriņu, kas palīdz uzturēt bezpalīdzības sajūtu un grūtības saredzēt alternatīvus risinājumus. (Vairāk par to, kāpēc tik grūti atmest, lasi šajā rakstā.)

Ir svarīgi atzīmēt, ka problemātiska alkohola lietošana ir sarežģīta un daudzpusīga, un tās smagums dažādiem cilvēkiem var būt ļoti atšķirīgs. Palīdzēt cilvēkam identificēt iemeslus, kāpēc tiek lietots alkohols, var būt kā atslēga, lai tiktu sniegts nepieciešamais atbalsts veselīgāka risinājuma atrašanai.

Kā un kad uzrunāt problemātisko alkohola lietošanu?

Klients var vērsties pēc palīdzības ar dažādiem mērķiem, piemēram, mazināt trauksmi un depresijas simptomus, nepieminot alkohola patēriņu vispār. Tomēr uzrunāt šo tēmu ir būtiski ar visiem klientiem, jo nereti regulāra alkohola lietošana, kaut, šķietami, mazos apjomos, var būt kā simptomu uzturošs fons. Pierādīts, ka pat viena vai divas vīna glāzes vakarā pasliktina miega kvalitāti (Ebrahim et al., 2013), kas ilgtermiņā var būt kā papildus riska faktors trauksmes un depresijas attīstībai, savukārt īstermiņā – ietekmēt garastāvokli un mazināt enerģijas līmeni nākamajā dienā.

Lai arī var būt grūti uzrunāt klienta alkohola lietošanas paradumus, jo tas bieži saistās ar kaunu, vainas sajūtu, noliegumu un izjustu nosodījumu, šai tēmai ir būtiski pieiet maigi un neautoritāri, lai vairotu uzticību un radītu drošu vidi diskusijai. Būtībā mērķis ir palīdzēt klientam atpazīt alkohola lietošanas mehānismus – ko tiek mēģināts slāpēt vai ārstēt, lietojot alkoholu, apbruņot ar zināšanām par alkohola lietošanas riskiem un tehnikām, ko likt tā vietā. Nenosodoša, uz sadarbību balstīta pieeja, kas koncentrējas uz klientu stiprajām pusēm un vērtībām, var palīdzēt vairot pārliecību un apņemšanos mainīties.
Lai to panāktu, der nolikt malā zinošāka speciālista lomu un kļūt par pētnieku kopā ar klientu, lai meklētu atbildes uz to, kas slēpjas aiz šīs uzvedības.
Klientam ir būtiski palīdzēt identificēt alkohola lietošanas “trigerus”, izstrādāt stratēģijas, kā tikt galā ar uzmācīgām domām un tieksmi iedzert, kā arī ir svarīgi izpētīt cilvēku alkohola lietošanas pamatcēloņus un sasniedzamus mērķus, lai samazinātu alkohola lietošanu vai atturētos no tā.

Protams, nevar aizmirst par alkohola lietošanas ietekmi uz sociālajām saitēm – var būt noderīgi sniegt atbalstu un papildus informāciju arī klienta tuviniekiem, vienlaikus uzrunājot vides nozīmi alkohola lietošanas paradumos.

Kopumā problemātiskas alkohola lietošanas uzrunāšana konsultācijās prasa visaptverošu un personalizētu pieeju, kas ņem vērā indivīda unikālos apstākļus un vajadzības. Izmantojot uz pierādījumiem balstītas stratēģijas un uz sadarbību balstītu, nevērtējošu pieeju, speciālisti var palīdzēt klientiem sasniegt nozīmīgas un ilgtspējīgas izmaiņas alkohola lietošanā un vispārējā labklājībā.

Kur meklēt palīdzību?

Alkohola atkarību iespējams menedžēt, ārstēt ar viegli pieejamu, diezgan lētu un arī kopienā balstītu pakalpojumu: pētījumi rāda, ka reglamentētas Anonīmo Alkoholiķu (AA) un 12 soļu programmas. Piedaloties AA sapulcēs vai 12 soļu programmā tiek veicināta atturība (būšana skaidrā, alkohola nelietošana) gan vairākus mēnešus, gan gadus pēc programmas.

Arī Latvijā darbojas AA sapulces, vairāk par tām var lasīt aa.org.lv un 12 soļu programma (Minesotas programma), ko vismaz daļēji var apmaksāt valsts, piemēram, gintermuiza.lv
Pastāv mīts, ka anonīmo alkoholiķu grupas vienmēr saistītas ar reliģiju un/vai ticību Dievam – tā mūsdienās vairs nav. Tiek respektētas katra cilvēka vērtības, tostarp distancēšanās no reliģijas.

Izmantotā literatūra

Bates, M. E., & Buckman, J. F. (2013). Alcohol effects on brain and cognition. WIREs Cognitive Science, 4(5), 685-692. doi: 10.1002/wcs.1259

Ebrahim, I. O., Shapiro, C. M., Williams, A. J., & Fenwick, P. B. (2013). Alcohol and sleep I: effects on normal sleep. Alcoholism: Clinical and Experimental Research, 37(4), 539-549.

Kelly JF, Humphreys K, Ferri M. Alcoholics Anonymous and other 12‐step programs for alcohol use disorder. Cochrane Database of Systematic Reviews 2020, Issue 3. Art. No.: CD012880. DOI: 10.1002/14651858.CD012880.pub2. Accessed 05 December 2021.

Mayo Clinic. (2021). Hangovers: Understand Symptoms and Treatment. Retrieved from https://www.mayoclinic.org/diseases-conditions/hangovers/symptoms-causes/syc-20373012

Miller, K. E. (2008). Energy drinks, race, and problem behaviors among college students. Journal of Adolescent Health, 43(5), 490-497.

Mukamal, K. J., Rimm, E. B., & Kawachi, I. (2019). Ongoing challenge of defining “moderate” drinking. Annals of Internal Medicine, 170(12), 876-877. doi: 10.7326/M19-1390

Roehrs, T., & Roth, T. (2001). Sleep, sleepiness, and alcohol use. Alcohol research & health: the journal of the National Institute on Alcohol Abuse and Alcoholism, 25(2), 101.

Sayon-Orea, C., Martinez-Gonzalez, M. A., & Bes-Rastrollo, M. (2011). Alcohol consumption and body weight: a systematic review. Nutrition reviews, 69(8), 419-431.

Verster, J. C., Brady, K., & Galanter, M. (2012). Consequences of alcohol use in the brain. In Galanter, M., Kleber, H. D. & Brady, K. (Eds.), The American Psychiatric Publishing Textbook of Substance Abuse Treatment (5th ed.). American Psychiatric Publishing.

World Heatlh Organization (2023). No level of alcohol consumption is safe for our health. Retrieved from https://www.who.int/europe/news/item/04-01-2023-no-level-of-alcohol-consumption-is-safe-for-our-health