Cilvēkiem, kas nav piedzīvojuši atkarību, mēdz likties, ka tas ir slinkuma vai motivācijas trūkuma jautājums – vajag vienkārši saņemties un beigt lietot alkoholu, smēķēt, spēlēt azartspēles. Realitātē atkarība ir savijusies ar visu cilvēka dzīvi. Tā sniedz atvieglojumu grūtos brīžos, ļauj aizmirst par nepatīkamo, ir vienkārša atbilde, kad nav ne jausmas, ko darīt un vēl, un vēl. Tā mēdz būt kā anestēzija, lai nejustu ciešanas. Taču, ko tad darīt? Jaunākie pētījumi rāda, ka atkarības ir saistītas ar emociju regulācijas grūtībām un tas varētu būt viens ceļš, kā atkarību mazināt vai pārtraukt.
Katram no atkarību veidiem ir tendence uz citām emociju regulācijas grūtībām. Alkohola atkarībā tās visbiežāk ir grūtības kontrolēt un modulēt (pielāgot svārstību amplitūdu) emocijas. Tas nozīmē, ka cilvēkam ir grūti pašam mazināt emociju intensitāti. Ja ļoti sadusmojos, tad arī palieku šajās intensīvajās dusmās, it kā iesprūstu. Rezultātā nepatīkamās emocijas piedzīvoju ilgāk. Iespējams, ka tad alkohols ir tas, kas man uz mirkli palīdz tikt ārā pašam no savas galvas, aizmirst, neko nejust.
Videospēļu un azartspēļu jeb procesu atkarībai savukārt bieži ir saistība ar katastrofizēšanu, kur cilvēks pārspīlē notikumu negatīvās sekas, kā arī šie cilvēki bieži vien piedzīvo grūtības ar impulsu kontroli. Tātad, kad domāju par to, kas notiks, man prātā nāk tikai visi iespējamie sliktie scenāriji, bet tad, kad nedomāju, tad rīkojos impulsīvi. Impulsīvai rīcībai, savukārt, gana bieži var būt īstas negatīvās sekas, kas man apstiprina, ka īstenībā katastrofizēšana ir vietā. Tad distancēties no realitātes un ieslīgt spēlē ir atvieglojums – man nav jādomā par visu slikto, kas, manuprāt, noteikti notiks un vēl ir iespēja, ka jutīšos labi, ja izdosies uzvarēt. Cilvēkiem, kuriem ir procesu atkarības, bieži ir arī depresija un trauksme, kur tad spēlēšana kļūst par nepatīkamo emociju regulācijas rīku un noved pie arvien biežākas spēlēšanas.
Smēķēšanai gan tabakas, gan marihuānas gadījumā arī ir vērojama šī saistība ar problēmām regulēt emocijas. Bieži tabakas atkarību neuztveram tik nopietni, jo tai ir salīdzinoši mazākas sekas, bet tas nenozīmē, ka to nav. Citu atkarību negatīvās sekas mēdz būt tik lielas, ka salīdzinājums ļauj mums ignorēt tabakas atkarību. Pētījumos redzam, ka arī šie cilvēki bieži slikti regulē savas emocijas, ir ar tendenci meklēt slikto, neatpazīst emocijas un slikti tiek galā ar stresu.
Svarīgi, ka pētījumos neatklāj, ka vienam no dzimumiem būtu vairāk raksturīga saistība starp atkarībām un nespēju regulēt emocijas.
Kopumā ieteikums ir izglītot cilvēkus ar atkarību par emocijām un dažādām stresa pārvarēšanas stratēģijām, jo atkarība nav izlaidība, tā ir rīks, lai mazinātu ciešanas. Tāpēc arī to nevar tā vienkārši beigt, jo ir jābūt skaidrām alternatīvām, ko darīt, kad jūtos slikti un man jātic, ka tās palīdzēs. Jo lieta, no kā esmu atkarīgs man jau palīdz nejusties tik ļoti slikti.
Mēs šobrīd zinām, ka atkarības ir saistītas ar emociju regulāciju, bet nav drošu datu par to, kas ko izraisa – vai nespēja regulēt emocijas ved pie atkarības, vai atkarība mazina spēju regulēt emocijas. Iespējams, ka abi šie apgalvojumi ir patiesi. Taču mēs jau tagad varam izmantot šo informāciju, lai vienlaikus, kad mazinām atkarības darbības, tad palielinām emociju regulācijas prasmes. Vienu cigareti aizstāt ar meditāciju, vienu vakaru nedēļā alkoholu aizstāt ar psihoterapijas reizi un tā tālāk. Šeit divi praktiski rīki, kā mācīties just.
Avots
González-Roz A, Castaño Y, Krotter A, Salazar-Cedillo A, Gervilla E. Emotional dysregulation in relation to substance use and behavioral addictions: Findings from five separate meta-analyses. Int J Clin Health Psychol. 2024 Jul-Sep;24(3):100502. doi: 10.1016/j.ijchp.2024.100502. Epub 2024 Sep 11. PMID: 39308782; PMCID: PMC11416520.